Pat ja ārēji viss šķiet kārtībā, iekšienē var uzkrāties nogurums, kas pakāpeniski pārvērš ikdienu par smagu nastu. Kairinājums, apātija un prieka zudums ir bieži šā stāvokļa pavadītāji, kad cilvēks gadiem nes uz saviem pleciem vairāk nekā spēj izturēt.
Psihologi norāda: pastāvīgs spriegums reti rodas pēkšņi. Visbiežāk tas veidojas nemanāmi un laika gaitā kļūst par normu, tāpēc cilvēks turpina dzīvot «automātā», nepamanot savu izsīkumu.
Kāpēc dzīve sāk šķist smaga
Emocionālā izdegšana ne vienmēr saistīta ar krīzēm vai straujām pārmaiņām. Tās iemeslu bieži veido iesakņojušies ieradumi un iekšējās nostādnes, kas izveidojušās jau bērnībā.
Starp visizplatītākajiem psihiskās pārslodzes simptomiem speciālisti nosauc:
- pastāvīga «stipra cilvēka» loma, kurā nav atļauts izrādīt vājumu;
- dzīve pēc inerces — ar nepatīkamu darbu un izsmeļošu vidi;
- rīcība no pozīcijas «jā», nevis «gribu», pat ja agrāk tās sniedza prieku.
No kurienes rodas ieradums nest visu uz saviem pleciem
Daudzi jau no agras bērnības mācas pielāgoties citu gaidām. Noderīgi pulciņi, «pareizie» lēmumi un uzspiesti scenāriji pakāpeniski rada sajūtu, ka paša vēlmes nav tik svarīgas. Pieaugušā vecumā tas izpaužas kā pastāvīgs iekšējs spiediens un zaudēta saikne ar sevi.
Kas patiešām palīdz sākt dzīvot vieglāk
Pirmais un svarīgākais solis — godīgi atzīt sev, kas tieši izsūc enerģiju: darbs, attiecības vai pašu pārliecības. Psihologi uzsver: cilvēkam ir tiesības vēlēties citu dzīvi, pat ja tas ir neērti apkārtējiem.
Speciālisti iesaka:
- ļaut sev izvēli — gan sīkumos, gan nozīmīgos lēmumos;
- mācīties atšķirt savas vēlmes no uzspiestajām gaidām;
- samazināt totālās kontroles līmeni un pievienot vairāk spontanitātes.
Vienkārši ikdienas soļi
Lai pakāpeniski atgūtu viegluma sajūtu, svarīgi pārorientēt fokusu uz rūpēm par sevi un apzinātību ikdienas darbībās. Disciplīna darbojas tikai tad, ja tā izvēlēta brīvprātīgi, nevis ir baiļu vai pienākuma sajūtas diktēta. Ne mazāk svarīgi ir pieņemt to, ko nav iespējams mainīt, un pārtraukt tērēt spēkus iekšējai pretestībai.
Vieglums dzīvē nesākas ar pēkšņām izmaiņām, bet ar godīgu dialogu ar sevi un atļauju dzīvot ne «caur spēku», bet saskaņā ar savām vajadzībām.
