Zinātnieki atklājuši divus galvenos cilvēka organisma novecošanās posmus. Katra no šīm vecuma «pārejām» ietekmē vielmaiņu, imūnsistēmu un šūnu reģenerācijas procesus.
ASV zinātnieku grupa veica plaša mēroga pētījumu, kas palīdzēja dziļāk izpētīt cilvēka ķermeņa novecošanās mehānismu. Šī bioloģiskā procesa izpēte, aptverot vairāk nekā simt cilvēku vecumā no 25 līdz 75 gadiem, atklāja, ka novecošanās nav vienmērīga, bet notiek nevienmērīgi, ar diviem izteiktiem posmiem, kas izpaužas aptuveni 44 un 60 gadu vecumā. Šajos periodos organismā novērojamas būtiskas pārmaiņas izskatā un visā organismā.
Pēc Stenfordas profesora Maikla Snaidera teiktā, katra no šīm vecuma «pārejām» ietekmē vielmaiņu, imūnsistēmu un šūnu reģenerācijas procesus. Gadu gaitā dalībnieki regulāri nodeva analīzes, kas ļāva izsekot izmaiņu dinamikai molekulārā līmenī.
Visbūtiskākās izmaiņas tika fiksētas vecuma posmā no 40 līdz 60 gadiem. Pirmais izmaiņu pīķis, novērots aptuveni 44 gadu vecumā, skāra molekulas, kas saistītas ar sirds un asinsvadu slimību attīstību, kā arī ar kofeīna un alkohola vielmaiņu. Otrais pīķis, izpaužoties apmēram 60 gadu vecumā, bija saistīts ar būtiskiem imūnsistēmas traucējumiem, izmaiņām ogļhidrātu vielmaiņā un nieru darbības samazināšanos. Izmaiņas, kas ietekmē ādas un muskulatūras stāvokli, tika novērotas abos vecuma posmos, kas liecina par organisma vecuma transformācijas kompleksu raksturu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru