Stress un gremošanas sistēma: kā trauksme ietekmē gremošanu 0 47

«Zinātnieki šo saikni sauc par «smadzeņu–zarnu asi», un tā ir tā dēvētā divvirzienu informācijas supermaģistrāle. Zarnas ir ietītas savā sarežģītajā neironu tīklā — enterālajā nervu sistēmā, ko bieži dēvē par «otrajām smadzenēm». Tā pastāvīgi apmainās ar informāciju ar centrālo nervu sistēmu (smadzenēm) ar nervu un neirotransmiteru palīdzību, no kuriem galvenais ir serotonīns,» stāsta eksperte.

Pēc gastroenteroloģes teiktā, aptuveni 90% visa serotonīna (labas noskaņas hormona) tiek sintezēti tieši zarnās.

Kad mēs izjūtam stresu, smadzenēs aktivizējas zonas, kas atbild par reakciju «cīnies vai bēdz». Tās nosūta zarnām trauksmes signālu. Atbildot tiek iesaistīti šādi procesi:

— Enerģija tiek novirzīta uz muskuļiem, savukārt gremošanas un barības vielu uzsūkšanās procesi palēninās. «Tas var izraisīt spazmas, sāpes un aizcietējumus. Turpmāk mainās gremošanas sulu izdalīšanās un zarnu motilitāte, kā rezultātā var attīstīties caureja vai, gluži pretēji, aizcietējums,» uzsver ārste.

— Zarnas kļūst pārāk jutīgas, proti, parastās kustības vai gāzu veidošanās var tikt uztvertas kā sāpes. Tas ir kairinātas zarnas sindroma pamatā, kas cieši saistīts ar psihisko un emocionālo stāvokli.

Sieviešu īpatnības

Sieviešu organisms ir jutīgāks pret ar stresu saistītām gremošanas problēmām. Iemesls ir sarežģītā dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) mijiedarbība ar zarnu funkcijām. Eksperte: «Daudzas sievietes novēro aizcietējumu, caureju vai uzpūšanos noteiktās cikla fāzēs, kā arī hormonālās pārejas periodos (PMS, menopauze). Trauksme var pastiprināt šīs fizioloģiskās svārstības.»

Ārstēšanas iespējas

Svarīgi neignorēt simptomus, bet pieiet tiem kompleksi, iesaistot gastroenterologu un psihoterapeitu. Speciāliste iesaka rīkoties šādi:

— Koncentrējieties uz regulāru ēšanas režīmu. Neierobežojiet sevi produktu ziņā un neizslēdziet no uztura veselas produktu grupas. «Lai meklētu trigerus, izmantojiet FODMAP diētu, bet atcerieties, ka izslēgšanas periods nedrīkst pārsniegt sešas nedēļas.»

— Lai pārvaldītu stresu, iekļaujiet savā ikdienā elpošanas prakses, piemēram, diafragmas elpošanu, kas aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, nomierinot zarnas, kā arī regulāru fizisko aktivitāti.

— Ne mazāk svarīgs ir kvalitatīvs miegs, meditācijas un apzinātības prakses. Viss tas ir vērsts uz organisma kopējās reaktivitātes samazināšanu un trauksmaino domu monitorēšanu.

«Kognitīvi biheiviorālā terapija ir pierādījusi savu augsto efektivitāti funkcionālo gremošanas traucējumu ārstēšanā, palīdzot pārraut ciklu «trauksme — simptomi — trauksmes pastiprināšanās». Pieejot problēmai no abām pusēm — rūpējoties par psihisko stāvokli un sadarbojoties ar zinošu gastroenterologu — ir iespējams būtiski uzlabot dzīves kvalitāti,» rezumē ārste.