Pat veselīga dzīvesveida piekritēji kļūdās: 5 uztura problēmas, uz ko norāda onkologs 0 59

Vitamīnu lietošana «katram gadījumam»

Daudzi lieto multivitamīnus bez ārsta norādījuma, uzskatot tos par drošu profilaksi. Tomēr taukos šķīstošo vitamīnu — A, E un D — pārpalikums var uzkrāties organismā un radīt nevēlamas sekas. Speciālists iesaka vispirms nodot analīzes un aizpildīt tikai apstiprinātos trūkumus.

Dārzeņu trūkums uzturā

Augļi bieži tiek uzskatīti par galveno labuma avotu, taču dārzeņiem ir svarīgāka loma. Saskaņā ar meta analīzes datiem, kas publicēti žurnālā BMJ, dārzeņu patēriņa palielināšana saistīta ar izteiktāku sirds un asinsvadu slimību riska samazināšanos nekā līdzīgs augļu daudzums. Par optimālu tiek uzskatīta aptuveni 400 g dārzeņu un 200 g augļu dienā.

Skeptiska attieksme pret saldētiem produktiem

Pastāv uzskats, ka saldētie dārzeņi un augļi gandrīz nesatur vitamīnus. Tomēr pētījumi, kas publicēti žurnālā Journal of Food Science, rāda, ka pareizas saldēšanas gadījumā produktos saglabājas būtiska daļa barības vielu, tostarp C vitamīns. Dažos gadījumos tie pat pārspēj «svaigus» analogus, kas ilgi glabāti noliktavā.

Jogurts ar augļiem

Populāra jogurta un augļu kombinācija nav vienmēr tik noderīga, kā šķiet. Pēc speciālista teiktā, augļu skābes var samazināt probiotisko kultūru aktivitāti. Kā neitrālāku alternatīvu ārsts iesaka pievienot jogurtam riekstus, sēklas vai pilngraudus.

Ēšanas laika ignorēšana

Ne tikai uztura sastāvs, bet arī ēšanas laiks ietekmē vielmaiņu. Pētījumi hronobioloģijas jomā norāda, ka agrāka brokastu ēšana un agrākas vakariņas saistās ar labākiem metabolisma rādītājiem. Par optimālu tiek uzskatīts brokastis no 7.00 līdz 9.00, pusdienas — dienas vidū, bet vakariņas — ne vēlāk kā 19.00.

Onkologs Vladimirs Ivaškovs norādīja, ka pat divu trīs šo punktu koriģēšana var ievērojami uzlabot pašsajūtu un samazināt veselības riskus.

источник