Kādā vecumā cilvēks sasniedz attīstības virsotni 0 387

Saskaņā ar PVO klasifikāciju, no 60 gadiem cilvēks pāriet no vidējā vecuma uz vecāku gadagājumu. Un, lai gan šodien ir daudz 60 gadus vecu cilvēku, kuri varētu sacensties ar jaunajiem, definīcija «vecāka gadagājuma» visticamāk nevienam nav patīkama.

Bet nebaidieties no šī vecuma sliekšņa. Nesen veikts pētījums parādīja, ka 55–60 gadu vecumā ir cilvēka attīstības virsotne.

Protams, runa nav par fiziskajiem rādītājiem. Ja runājam par tādiem kritērijiem kā sirds un asinsvadu izturība, kaulu blīvums, smadzeņu apjoms un spēks, tad šeit cilvēki sasniedz savu virsotni no 25 līdz 35 gadiem. Tāpēc arī augstākie sporta sasniegumi parasti tiek gūti līdz 35 gadiem.

Tādi rādītāji kā atmiņas apjoms un informācijas apstrādes ātrums arī parasti attiecas uz jauniešiem — no 18 līdz 22 gadiem. Rezultātā daudzus atklājumus matemātikā zinātnieki veic tuvāk 30 gadiem.

Tomēr ne tikai fiziskie rādītāji un atmiņa nosaka panākumus dzīvē. Pētnieki no Rietumaustrālijas Universitātes un Varšavas Universitātes apkopoja 16 parametrus un noskaidroja, kā katrs no tiem attīstās dzīves laikā.

Autori atklāja: vispārējā garīgā darbība, emocionālā inteliģence, lēmumu pieņemšanas spēja un personības attīstība turpina attīstīties līdz dzīves vidum, sasniedzot maksimumu aptuveni 60 gadu vecumā.

Tātad mūsu intelekta virsotne ir 55 līdz 60 gadu vecumā. No 65 gadiem šis rādītājs sāk samazināties, bet ievērojamāks kritums novērojams pēc 75 gadiem. Iespējams, tas saistīts ar to, ka kopumā cilvēka aktivitāte kļūst ievērojami mazāka.

Uzkrātās zināšanas un mūsu vārdu krājums turpina augt līdz 60 gadiem. Savukārt finanšu pratība attīstās līdz pat sestās desmitgades beigām. Un, lai gan ziņu lentēs ir daudz virsrakstu par apkrāptiem pensionāriem, pētījumi rāda, ka vecāka gadagājuma cilvēki daudz retāk izmet naudu vējā, salīdzinot ar jaunajiem.

Tādas svarīgas personības kvalitātes kā apzinīgums un emocionālā stabilitāte arī pieaug ar vecumu un sasniedz virsotni 50–60 gadu vecumā.

«Apzinīgumu var definēt kā profesionālo uzticamību, čaklumu, neatlaidību mērķu sasniegšanā, organizatoriskās spējas un disciplīnu. Turklāt šis jēdziens ietver tādas īpašības kā atbildība, saprātīgums un konsekvence. Kopumā viss tas veido personību, kas tiecas pēc kārtības, mērķu sasniegšanas un uzticamības gan darba vidē, gan personiskajās attiecībās,» teikts pētījumā, kas publicēts žurnālā «Intelligence».

Apzinīgums ir tā īpašība, ko ļoti novērtē personāla speciālisti. Turklāt pētījumi rāda, ka apzinīgi cilvēki sasniedz lielākus panākumus karjerā un ziņo par lielāku dzīves apmierinātību.

Emocionālā stabilitāte ir arī ļoti svarīga iezīme, ko meklē darbinieku atlases speciālisti. Cilvēki ar augstu emocionālo stabilitāti parasti ir mierīgi un nav tik emocionāli stresa apstākļos. Viņi ir pārliecināti par sevi. Turklāt darbinieki ar stabilu psihi demonstrē labāku produktivitāti.

Izsvēruši visu to, pētnieki secināja, ka "kopējā kognitīvā personības funkcionēšana" sasniedz virsotni 55–60 gadu vecumā, bet kritums novērojams pēc 65–70 gadiem.

Savā darbā autori vēlējās uzsvērt: darba devējiem nevajadzētu norakstīt vecākus speciālistus.

«Cilvēki, kas vislabāk piemēroti atbildīgām līderu, izpildītāju vai vadītāju lomām, ir vecumā no 55 līdz 60 gadiem un visticamāk nebūs jaunāki par 40 gadiem,» secina pētnieki.