Daudzvalodība kā jaunības eliksīrs: pētnieki nosaukuši «visgudrākos» iedzīvotājus Eiropā 0 88

Somija jau vairākus gadus pēc kārtas ieņem pirmo vietu ANO sastādītajā vislaimīgāko valstu rangā. Pētnieku versijā galvenās īpašības ir ienākumi, veselība, brīvība pieņemt svarīgus lēmumus un iespēja uz kādu paļauties.

Nesen zinātnieki no Adolfo Ibaneza universitātes kopā ar kolēģiem no ASV, Īrijas un Turcijas veica pētījumu, kurā izcēla vairākas valstis, kur dzīvo visgudrākie cilvēki. Eksperti koncentrējās uz pieaugušajiem vecumā virs 50 gadiem un senioriem. Vīriešu un sieviešu, kas ir cienījamos gados, kļūst arvien vairāk, un, papildus fiziskajai veselībai, ir svarīgi saglabāt kognitīvo rezervi, lai vecums būtu produktīvs un laimīgs.

Kopumā eksperti analizēja vairāk nekā 86 tūkstošu veselīgu pieaugušo datus vecumā no 51 līdz 90 gadiem no 27 Eiropas valstīm. Datormodelēšana novērtēja cilvēka vecumu, pamatojoties uz informāciju par ikdienas aktivitātēm, izglītību, kognitīvajām funkcijām, riska faktoriem un hroniskām slimībām.

Salīdzinot šo «pieņēmuma vecumu» ar cilvēka pases vecumu, pētnieki varēja noteikt tā saukto biobiheiviorālo vecuma atšķirību (BAG), stāsta profesore Oksana Drapkina. Atšķirība, kas ir mazāka par nulli, norādīja uz palēninātu novecošanu, bet lielāka par nulli — uz paātrinātu novecošanu.

Pēc tam eksperti nolēma noskaidrot, cik izplatīta ir daudzvalodība valstīs, no kurām bija dalībnieki. Izrādījās, ka, ja cilvēks zināja tikai vienu valodu, viņa bioloģiskā novecošana ievērojami paātrinājās.

Tādējādi daudzvalodība izrādījās aizsargājošs faktors šķērsgriezumā (OR = 0,46) un gareniskajā (RR= 0,70) analīzē. Kad eksperti veica korekcijas fiziskajiem, sociālajiem un sociāli politiskajiem faktoriem, viņu secinājums palika nemainīgs.

Kā valstis ar augstu daudzvalodības līmeni tika nosauktas šādas valstis:

Luksemburga,

Nīderlande,

Somija,

Malta.

Tieši tur vietējie iedzīvotāji pārvalda vismaz 1-2 svešvalodas. Vīriešiem un sievietēm pat vecumā saglabājas skaidrs prāts, viņi labi izskatās un piekopj aktīvu dzīvesveidu.

Valstis ar zemu daudzvalodības līmeni ir Apvienotā Karaliste, Ungārija un Rumānija. Šajās valstīs maz cilvēku labi pārvalda vismaz vienu svešvalodu.

Kāpēc tieši jaunas valodas apguve sniedz tik spēcīgu efektu? Patiesība ir tāda, ka, kad cilvēks izvēlas valodu sarunai, viņa smadzenēm ir jāaktivizē atbilstošās neironu saites un jānovērš traucējumi no citām.

«Tas darbojas kā treniņš smadzenēm un stiprina neironu tīklus, kas atbild par uzmanību un kognitīvo kontroli. Tas ir, orgāns pastāvīgi trenējas, cenšoties palikt adaptīvs, izturīgs un jauns,» saka Oksana Drapkina.

Ja jūs sen vēlējāties atcerēties aizmirsto angļu vai vācu valodu no skolas laika, tad ir īstais laiks sākt. Pat jaunu vārdu iegaumēšana lieliski trenē smadzenes, nemaz nerunājot par valodas praksi.