Nogurušie virsnieru dziedzeri un deficīti: kas mūs padara meteoroloģiski atkarīgus 0 100

Ir cilvēki, kuri pēc savām sajūtām var prognozēt laika apstākļus ne sliktāk kā sinoptiķi. Piemēram, tuvojošos negaisu vai lietu. Dažus nespēks piemeklē jau dabas kaprīžu laikā. Bet kāds reaģē tieši uz sezonas maiņu. Visi šie cilvēki cieš no tā sauktās meteoroloģiskās atkarības, kas var izpausties katram savādāk. Starp biežajiem simptomiem min:

• galvassāpes;

• vājums;

• apātija;

• miegainība vai, tieši otrādi, trauksme;

• spiediena lēcieni;

• reiboņi;

• hronisko slimību saasināšanās.

Kā saka medicīnas zinātņu kandidāte Irina Baranova, veselības problēmas laika apstākļu dēļ — nav tikai iedoma vai psihosomatika, bet reāla organisma reakcija uz apkārtējo vidi. Bet, ja normā ap mūsu ķermenis spēj pielāgoties izmaiņām dabā, tad pie deficītiem un slimībām šis dabiskais mehānisms tiek traucēts. Un jo vairāk šo deficītu, jo stiprāk cilvēks reaģēs.

„Ja organisms ir izsists, adaptācijas mehānismi vispār nedarbojas, un cilvēkam ir slikti pie jebkuras laika maiņas. Nav enerģijas pārstrukturēšanai, nav elastības spiediena, temperatūras, nervu sistēmas regulācijā. Šādā stāvoklī pat nenozīmīgas izmaiņas tiek uztvertas kā katastrofa,” skaidro ārsts-terapeits savā Telegram kanālā.

Kas ir šie deficīti

Irina Baranova nosauca piecus biežus iemeslus, kas noved pie sāpīgas reakcijas uz laika apstākļiem.

Virsnieru dziedzeru izsīkums. Tieši virsnieru dziedzeri un kortizols (stresa hormons) regulē organisma pielāgošanos izmaiņām. Ja virsnieru dziedzeru darbība ir traucēta, spiediena un temperatūras svārstības sāk izraisīt vājumu, reiboņus, apātiju vai trauksmi.

Dzelzs deficīts. Pie zema feritīna līmeņa asinīs (šis rādītājs atspoguļo dzelzs krājumus) organisms kļūst jutīgs pret atmosfēras spiediena izmaiņām, jo cieš skābekļa piegāde audiem. Kāpēc nodot analīzes uz feritīnu pat pie normāla hemoglobīna līmeņa, lasiet ŠEIT.

Veģetatīvās nervu sistēmas disbalanss. Ja simpātiskā un parasimpātiskā sistēma nedarbojas vienotā saitē, jebkuras ārējās vides svārstības var izraisīt spiediena un pulsa lēcienus.

Magnija, kālija vai nātrija trūkums. Šie elementi mūsu organismā atbild par elektrolītu līdzsvaru, un pie kāda no tiem deficīta asinsvadi sāk sliktāk pielāgoties laika maiņai, rodas reiboņi, aritmijas un vājums.

Cirkadīno ritmu traucējumi. Uz to ietekmē slikts miegs, darbs naktīs, dabiskā gaismas trūkums. Viss kopā padara organismu arī par vairāk ievainojamu pret sezonālām izmaiņām.

Ko darīt

Lai mazāk reaģētu uz dabas kaprīzēm, no kurām tāpat nekur nevar aizbēgt, ārsts iesaka pievērst uzmanību šādām darbībām.

• Atbalstiet virsnieru dziedzerus. Viņiem normālai darbībai nepieciešami olbaltumvielas, tauki, C, B5 vitamīni, magnijs.

• Dzeriet pietiekami daudz ūdens. Jebkurās dienās, bet īpaši mitruma un spiediena maiņas periodos.

• Uzmaniet dzelzs un elektrolītu — kālija, nātrija un magnija līmeni.

• Biežāk iznāciet ārā dienas gaismā.

• Ievērojiet miega režīmu.

• Vairāk kustieties.

• Mēģiniet sākt sacietēšanu un kontrastdušu.