Dažreiz parasta saaukstēšanās noved pie tā, ka rodas krampji vēderā, izkārnījumu traucējumi un apetītes problēmas. Kādēļ ir saistība starp ARVI un gremošanu? Bet tā ir. Skaidro ārsts-gastroenterologs.
Klasiskie ARVI simptomi ir vājums, iesnas, klepus, paaugstināta temperatūra un galvassāpes. Bet bieži saaukstēšanās izpaužas arī kā kuņģa-zarnu trakta traucējumi — sāpes vēderā, krampji, izkārnījumu traucējumi — no caurejas līdz aizcietējumiem, slikta dūša.
Ārsts-gastroenterologs Jekaterina Kašuh pastāstīja, kāpēc elpceļu infekcija var būt saistīta ar sliktu dūšu un beigties ar caureju, un galvenais, ko ar to darīt.
Vīrusu «speciālais efekts»
ARVI — tās ir elpceļu infekcijas, ko izraisa visdažādākie vīrusi: rinovīruss, adenovīruss, koronavīruss, paragripas vīruss un citi. Tie iekļūst cilvēka organismā ar gļotām, ko izplata slims cilvēks, klepojot un šķaudot, kontaktu ceļā un pat caur pārtiku.
Vīruss iznīcina deguna un rīkles gļotādas šūnas un izraisa iekaisumu, bet šūnu sabrukšanas produkti veicina intoksikācijas sindromu. Cilvēkam paaugstinās temperatūra, sāk sāpēt galva, viņš jūtas noguris un izsists. Vietējā iekaisuma dēļ elpceļos parādās sāpes un kutināšana rīklē, sākas iesnas.
Bieži nepatīkamajiem saaukstēšanās simptomiem pievienojas arī kuņģa-zarnu trakta traucējumi. Tie izpaužas dažādi — no vieglas diskomforta sajūtas vēderā un biežiem izkārnījumiem līdz sliktai dūšai, vēdera uzpūšanās, caurejai.
Iemesli kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem
Visi šie nepatīkamie simptomi var izraisīt paši vīrusi, ja tie izplatījušies no rīkles uz kuņģa-zarnu traktu vai sākotnēji iekļuvuši tur. Piemēram, adenovīruss var iekļūt kuņģī un zarnās kopā ar pārtiku.
«Savstarpējās attiecības starp elpceļu vīrusu infekcijām un gremošanas sistēmu līdz galam nav izpētītas, bet daži pētījumi rāda, ka vīrusu slimības, īpaši gripa, negatīvi ietekmē zarnu mikrobiotu, samazinot labvēlīgo mikroorganismu skaitu. Rezultātā slimība pavada simptomi, kas līdzīgi gastroenterītam,» uzsver Jekaterina Kašuh.
Reakcija uz medikamentiem
Slikta dūša, caureja un sāpes var izraisīt arī medikamenti, īpaši, ja tos lieto bez ārsta receptes un patvaļīgās devās.
«Daži nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, vai, ja vienkāršāk, pretsāpju līdzekļi, bojā kuņģa gļotādu. Vēl lielāku kaitējumu kuņģa-zarnu traktam nodara antibiotikas, kuras slimi bieži dzer bez ārsta norādījumiem un diagnozes precizēšanas — uz katru gadījumu,» brīdina ārsts.
Bet antibakteriālie līdzekļi ir bezjēdzīgi vīrusu infekciju ārstēšanā, tie iznīcina labvēlīgo zarnu mikrobiotu un var izraisīt rezistences attīstību, tas ir, nejutīgumu pret antibiotikām.
«Tāpat daži līdzīgi preparāti stimulē pastiprinātu kuņģa-zarnu trakta muskuļu darbību. Tāpēc kuņģa un zarnu saturs pārvietojas ātrāk un uzsūcas mazāk barības vielu,» stāsta ārsts.
Kā atrisināt problēmu
Vieglas kuņģa-zarnu trakta traucējumi parasti pāriet paši dažu dienu laikā. Bet, ja pēc saaukstēšanās mocīja vēdera uzpūšanās, slikta dūša, stipra caureja, un izkārnījumos ir gļotas vai asinis, nepieciešams vērsties pie ārsta konsultācijai.
«Lai palīdzētu organismam atjaunoties, jāievēro noteikti uztura noteikumi. Ja akūtā slimības fāzē nav apetītes, nevajag piespiest sevi ēst, bet ir jālieto pietiekams ūdens daudzums, lai novērstu dehidratāciju,» skaidro ārsts.
Jāēd pēc apetītes, pie caurejas jāizslēdz no uztura pilnpiena, salda, asa un taukaina pārtika, neapstrādāti dārzeņi un augļi, produkti, kas satur kofeīnu. Pacientam ar ARVI, kam ir kuņģa iekaisums, var ēst vistas buljonu, rīsus, auzu pārslas, želeju, vārītus dārzeņus, tvaicētas kotletes no liesās gaļas. Pēc atveseļošanās cilvēkam ieteicams parasts saprātīgs uzturs.
Noderīgi būs skābpiena produkti, dabīga pārtika un bagātīgs šķidruma patēriņš.
«Bet nevajag pārmērīgi lietot probiotikas, kuras bieži ieteicamas gremošanas atjaunošanai pēc slimībām. To efektivitāte joprojām nav pierādīta,» uzsver Jekaterina Kašuh.
Atstāt komentāru