Otrā viļņa: rudens alerģijas saasināšanās 0 68

Uz ko var būt alerģija rudenī

• Pelējums un sēnītes — tas, iespējams, ir visizplatītākais rudens alerģijas izraisītājs. Iestājoties aukstam laikam un paaugstinātai mitrumam, pelējums aktīvi vairojas uz nokritušām lapām, mitrās telpās, pagrabos, uz māju sienām. Pelējuma sporas viegli nonāk gaisā un izraisa alerģisku reakciju.

• Vēlu ziedošo augu ziedputekšņi — lai gan lielākā daļa zāļu jau ir noziedējušas, daži augi, piemēram, ambrozija, pļavas vērme, sarkanā vērme, turpina ziedēt un izdalīt ziedputekšņus līdz pirmajām salnām. Šie ziedputekšņi var būt ļoti alerģiski.

• Mājputekļi un ērces — iestājoties aukstam laikam, mēs biežāk pavadām laiku telpās, retāk atveram logus, kas veicina putekļu uzkrāšanos. Mājputekļu ērces, kas barojas ar ādas daļiņām, arī aktīvi vairojas siltā un mitrā mājas vidē.

• Mājdzīvnieku mati — ja jums ir mājdzīvnieki, tad rudens-ziemas periodā tie vairāk laika pavada mājās, kas palielina alergēnu koncentrāciju gaisā. Arī rudenī viņiem sākas aktīva vilnas maiņa.

• Daži pārtikas produkti — lai gan tas nav specifiski rudens periodam, tomēr šajā laikā mēs varam biežāk lietot noteiktus produktus, kas var izraisīt alerģiju (piemēram, riekstus, medu, dažus augļus un dārzeņus).

«Alerģija rodas tāpēc, ka imūnsistēma reaģē pārmērīgi aktīvi uz vielām, kas parasti nerada bīstamību. Cilvēkam veidojas paaugstināta jutība, piemēram, pret ziedputekšņu olbaltumvielām, un saskarē ar tām organisms sāk izdalīt īpašas ķīmiskas vielas, piemēram, histamīnu, izraisot raksturīgās simptomus,» komentē imunologs-reproduktologs, endokrinologs Gulnara Filatova.

Galvenie rudens alerģijas simptomi

Alerģijas pazīmes ir līdzīgas saaukstēšanās simptomiem, tomēr tām ir dažas īpatnības. Ja jūs nevarat saprast, kāpēc pēkšņi sākat biežāk šķaudīt vai ir parādījies dīvains klepus, kas ilgi nepāriet, labāk vērsties pie speciālista diagnozes noteikšanai. «Alerģiju var diagnosticēt, veicot ārsta apskati un speciālus testus, kas nosaka jutību pret konkrētiem alergēniem. Visbiežāk tas ir ādas testi vai asins analīzes uz imūnglobulīnu E, kas palielinās alerģisku reakciju gadījumā. Savlaicīga diagnostika var ne tikai apstiprināt alerģijas klātbūtni, bet arī izstrādāt individuālu profilakses un ārstēšanas plānu, lai samazinātu simptomu intensitāti,» stāsta mūsu eksperts.

Šeit ir galvenie alerģiskas reakcijas simptomi:

• Apsaldējums un deguna nosprostošanās — bagātīgas ūdeņainas izdalījumi no deguna, šķaudīšana, nosprostošanās sajūta.

• Acu nieze un apsārtums — asarošana, plakstiņu nieze, konjunktīvas apsārtums.

• Klepus un rīkles kairinājums — sauss klepus, sajūta, ka rīkle ir «saskrāpēta», kas var pastiprināties sarunā.

• Ādas izpausmes — nātrene, nieze, izsitumi, ekzēma, īpaši saskarē ar alergēnu.

• Vispārēja vājums un nogurums — alerģija var izraisīt sajūtu, ka esat izsists no līdzsvara, miegainību, darba spēju samazināšanos.

• Bronhiālās astmas saasināšanās — tiem, kas cieš no astmas, rudens alerģija var izraisīt stāvokļa pasliktināšanos.

Gulnara: «Dažiem cilvēkiem reakcija var būt izteiktāka, pat līdz izsitumu parādīšanās uz ādas vai nosmakšanas lēkmēm.»

Kā ārstēt rudens alerģiju

• Antihistamīni — tie bloķē histamīna darbību — vielu, kas izraisa alerģijas simptomus. Pastāv dažādu paaudžu preparāti, kas atšķiras pēc darbības ātruma un blakusparādību klātbūtnes. Tie palīdz mazināt deguna nosprostošanos, samazināt asarošanu un šķaudīšanu.

• Deguna aerosoli un pilieni — var saturēt kortikosteroīdus (iekaisuma mazināšanai) vai antihistamīna komponentus. Atvieglo elpošanu, novērš gļotādas pietūkumu.

• Acu pilieni — palīdz mazināt niezi, apsārtumu un asarošanu.

• Bronhodilatatori — tiek lietoti, ja ir bronhiālās astmas simptomi.

• Hipolergēna diēta — izslēdz produktus, kas veicina alerģiskas reakcijas pastiprināšanos.

Pirms jebkādas ārstēšanas uzsākšanas obligāti konsultējieties ar ārstu!

Profilakse un aizsardzība pret rudens alerģiju

Lai minimizētu alerģijas rašanās risku rudenī, ir svarīgi ievērot dažus vienkāršus ieteikumus:

• Regulāri vēdiniet telpas, īpaši pirms miega.

• Izmantojiet gaisa attīrītājus ar HEPA filtru, lai noņemtu putekļus un pelējuma sporas.

• Izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem, ja ir alerģija uz matiem.

• Veiciet mitro uzkopšanu regulāri, pievēršot īpašu uzmanību stūriem un grūti pieejamām vietām.

• Nēsājiet masku, strādājot dārzā vai veicot telpu uzkopšanu.

• Centieties izvairīties no vietām ar paaugstinātu alergēnu koncentrāciju, piemēram, laukiem ar ziediem vai mitrām telpām.

• Regulāri skalo degunu ar sāls šķīdumiem un dušojieties pēc atgriešanās no ielas, lai nomazgātu ziedputekšņu daļiņas no ādas un matiem.

«Kopumā alerģija rudenī ir izplatīta parādība, taču, pievēršot uzmanību savai veselībai un ievērojot profilaktiskos pasākumus, var ievērojami samazināt tās ietekmi uz ikdienas dzīvi,» noslēdz imunologs.