Smadzenes pastāvīgi māna cilvēku, noskaidrojuši ASV zinātnieki 0 165

Smadzenes pastāvīgi interpretē un papildina informāciju, kas nāk no maņu orgāniem. Tā tās veido saprotamu un noderīgu realitātes ainu. Noskaidrots, kā smadzenes izveido savu versiju par notiekošo.

Pētījums, kas publicēts žurnālā «Nature Neuroscience», apstiprināja, ka realitātes uztvere ir ilūzija, ko smadzenes rada, balstoties uz personīgo pieredzi un evolūcijas mehānismiem. Primārā redzes garoza (zona V1) nav vienkārši vizuālo datu «uztvērējs», bet aktīvs filtrs, kas interpretē signālus no acīm un nosaka galīgo ainu.

Zinātnieki teic,ka šāda smadzeņu arhitektūra ļauj nekavējoties pieņemt lēmumus, balstoties uz to, kā tās uztver apkārtējo pasauli. Pretējā gadījumā tiktu patērēts pārāk daudz laika vitāli svarīgu stimulu atpazīšanai — piemēram, briesmu signāliem.

Kā smadzenes interpretē realitāti

Zinātnieku grupa veica neparastu eksperimentu: ar ultraprecīziem lāzeriem viņi ietekmēja niecīgu smadzeņu daivu sešām pelēm. Mērķa zona bija primārā redzes garoza — «ieejas vārti», kuros nonāk informācija no acīm. Pētnieki vēlējās noskaidrot, vai var piespiest smadzenes ieraudzīt objektu, kas nepastāv, vienkārši aktivizējot vajadzīgās šūnas.

Ko tas nozīmē

Ilūzijas rodas acumirklī. Iepriekš tika uzskatīts, ka realitātes «piezīmēšana» notiek dziļākos psiholoģiskos līmeņos. Izrādījās, ka smadzenes sākt sagrozīt datus par labu ierastajiem tēliem jau pirmajā signāla apstrādes mirklī.

Realitāte ir subjektīva. Uztvere ir smadzeņu «secinājumu» rezultāts. Tās apvieno izkliedētus redzes signālus un, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, rada ticamu ainu.

Kāpēc mēs visi redzam pasauli aptuveni vienādi?

Cilvēks redz kontūras tur, kur to nav, jo smadzenes ir pieradušas, ka dabā līnijas un malas parasti veido reālu objektu robežas. Šis mehānisms ir visiem: no bitēm un haizivīm līdz cilvēkiem. Mums ir kopējs «prognozēšanas kods», kas palīdz izdzīvot.

Kā norāda Nevadas Lasvegasas Universitātes (ASV) psiholoģijas profesors Džeimss Haimans, smadzenēm nav nepieciešama «patiesa» pasaules aina — tām vajadzīga lietderīga aina. Pērtiķim nav laika analizēt koksnes faktūru; tam jāspēj tūlīt saprast, ka «brūnais ir zars, pie kura var pieķerties».

Smadzenes ir ārkārtīgi ekonomiskas. Pētījums parādīja, ka pietiek aktivizēt nelielu neironu skaitu, lai izraisītu ķēdes reakciju visās smadzenēs un stimulētu pilnvērtīgu sensoro pieredzi. Tas ļauj tūlīt atpazīt pazīstamus priekšmetus, veltot minimālas pūles.

Vai iespējams ieraudzīt pasauli «patiesi»?

Teorētiski, lai redzētu realitāti bez sagrozījumiem, būtu jāatslēdz atgriezeniskā saite smadzenēs — tā iekšējā balss, kas «norāda», ko tieši cilvēks redz. Tomēr tas nav iespējams. Smadzenes veido pieņēmumus par notiekošo, lai reaģētu bez kavēšanās. Bez tā sistēma vienkārši pārstātu darboties. Tāpēc cilvēkam ir lemts redzēt pasauli nevis tādu, kāda tā ir, bet tās ērtu versiju.

Galvenais

Smadzenes nevis «fotografē» realitāti, tās to konstruē, papildinot trūkstošos datus. Jau pašā agrākajā posmā, kad stimuls nonāk redzes garozā, tās filtrē un interpretē signālus un acumirklī rada ilūzijas. Pietiek aktivizēt nelielu neironu skaitu, lai rastos pilnvērtīga sajūta. Cilvēki redz pasauli līdzīgi, jo visiem ir kopīgs evolūcijas mehānisms atpazīšanai.

Smadzenēm svarīga nav patiesība, bet lietderība, lai ātri noteiktu briesmas vai objektu. Ieraudzīt patieso realitāti nav iespējams — bez interpretācijām smadzenes nedarbojas.