Sena likumsakarība pārkāpta: pirmo reizi 40 gados pazudusi «okeāna elpa» 0 62

Gar Panamas Klusā okeāna piekrasti ūdeņi, kas parasti katrā sausajā sezonā atdziest, šoreiz palika neparasti silti. Ārons O’Dī ar kolēģiem analizēja ilgtermiņa novērojumus un konstatēja, ka gaidāmais temperatūras pazeminājums un ražīguma pieaugums 2025. gadā nenotika, kā zinātnieki bija paredzējuši, raksta «Focus».

Jāatzīmē, ka pēdējo 40 gadu laikā šis sezonālais process noritēja paredzami katru gadu, tādēļ tā pilnīga neesamība 2025. gadā ir skaidrs ilgstošas likumsakarības pārkāpums. Eksperti uzskata, ka tas liecina par pārmaiņām procesos, kas virza šo ciklu, un tas pastiprina zinātnieku bažas. Tagad viņi cenšas noskaidrot, kas tieši ir mainījies un kāpēc.

Katrā sausajā sezonā stiprie ziemeļu vēji izstumj virsmas ūdeņus uz atklāto jūru, ļaujot aukstākam dziļūdens slānim pacelties virsmas virzienā. Šo procesu zinātnieki sauc par dziļūdeņu uzplūšanu — kad dziļūdens sasniedz virsmu un atnes līdzi barības vielas.

Ir zināms, ka šīs barības vielas kalpo par barību fitoplanktonam, kura uzplaukums nodrošina enerģijas tālāku pārnesi pa barības ķēdi. Vienlaikus šis process dzesē piekrastes ūdeņus, un zivis un koraļļi sausajos mēnešos Panamā parasti izjūt šo atvēsinošo efektu. Vēsturiskie dati ļāva viegli pamanīt anomāliju, jo sezonālā temperatūras pazemināšanās iepriekš notika līdz 20. janvārim.

Tomēr 2025. gadā notika kas neparasts: okeāns neatdzisa līdz pat 4. martam — vairāk nekā sešas nedēļas vēlāk nekā parasti. Novērojumi rāda, ka atdzišanas periods ilga tikai 12 dienas, nevis ierastos divus mēnešus, un ūdens tā arī nesasniedza iepriekš fiksētās zemākās temperatūras. Ūdens kolonnas profili liecināja par slāņveida sasilšanu, nevis ierasto aukstā ūdens pacelšanos, kas skaidri norāda — sistēmā notikušas būtiskas izmaiņas.

Zinātnieku vērtējumā vēja stiprums nebija galvenais pārsteigums, jo reģistrētās brāzmas bija tuvas normai. Taču būtiski samazinājās ziemeļu vēju biežums — tie pūta par 74 % retāk visā sezonā. Turklāt pārtraukumi starp vēja epizodēm bija ilgāki, samazinot kopējo ietekmi uz virsmas ūdeņiem, pat ja atsevišķas brāzmas saglabājās spēcīgas. Samazinoties šai atkārtotajai iedarbībai, aukstais ūdens vairs nesasniedza virsmu, kas izskaidro sezonālās uzplūšanas neesamību.

Iepriekšējie pētījumi liecina, ka sezonālā atdzišana palīdz daudziem koraļļu rifiem izvairīties no visspēcīgākajiem karstuma viļņiem El Niño laikā. Bez šī atvēsinošā efekta siltuma radītais stress var pastiprināties ātrāk un ilgt ilgāk. Jāatzīmē, ka viens silts periods, visticamāk, pilnībā neiznīcinās koraļļu rifus, taču šāda tendence var tiem nodarīt būtisku kaitējumu.

Turpmāk zinātnieki plāno noskaidrot, vai 2025. gada traucējums bija vienreizējs notikums vai pirmais signāls par ilgtermiņa pārmaiņām.