Ir uzskats, ka konservi nevar būt daļa no veselīga uztura. Vai tā tas ir un cik noderīgi vai kaitīgi ir zivju konservi? Cik bieži tos drīkst lietot un ar ko labāk tos nekombinēt? Uz šiem jautājumiem atbild gastroenterologs.
«Konservi ir kaitīgs produkts, kam nevajadzētu būt veselīgā ēdienkartē». Kurš no mums nav dzirdējis tādu viedokli? Patiesībā tas ir maldīgs uzskats: pat sprotes tomātos var būt veselīgas, un svaigas tresku aknas mūsu platuma grādos atrast ir visai grūti.
Ja jūs nepatīk gatavot vai tīrīt zivis, konservi ir lielisks veids, kā uzturā iekļaut omega-3, hromu, fluoru un varu — vielas, kas zivīs sastopamas lielos daudzumos. Tomēr pastāv arī nianses. Cik bieži drīkst ēst konservētas zivis un ar kādiem produktiem tās nebūtu vēlams kombinēt, paskaidroja gastroenterologs Jevgeņijs Belousovs.
Izcelsme no vispārinājuma
«Patiesi, labāk izvairīties no konservētiem dārzeņiem un augļiem ar augstu cukura saturu un dot priekšroku svaigiem produktiem, — intervijā žurnālam «Doktor Piter» norādīja gastroenterologs Jevgeņijs Belousovs. — Tomēr zivju konservi drīzāk ir izņēmums no šī noteikuma. Ne visas zivis ir pieejamas mūsu veikalos, bet pat konservētā veidā tās saglabā lielu daļu savu vērtīgo īpašību. Tāpēc no šī produkta pilnībā atteikties nevajadzētu.»
Tomēr konservētas zivis nav ieteicams bieži iekļaut ikdienas ēdienkartē. Problēma ir tā, ka konservēšanas procesā izmanto daudz sāls un garšvielu, kas ievērojami palielina nātrija daudzumu produktā.
«Mēs nevaram pilnībā izslēgt nātriju no uztura, taču ir svarīgi atcerēties nātrija un kālija līdzsvaru: uzturā jābūt vairāk produktiem, kas bagāti ar kāliju. Citādi var tikt traucēts ūdens un sāļu līdzsvars un nervu-muskuļu regulācija organismā. Starp produktiem, kas bagāti ar kāliju, ir jūras kāposts, spināti, selerija, skābene, koriandrs un šampinjoni,» — skaidro gastroenterologs.
Cik reižu nedēļā var ēst
Optimālais zivju konservu lietošanas biežums nedēļā ir 1–2 reizes.
«Un tas nav tikai viena kūkas bundžiņa, ko apēd ar baudu. Konservēšanas standarti paredz 1–3 % sāls, bet ēdamās sāls patēriņa norma veselam cilvēkam ir 2–3 g dienā. Tādējādi pat puse bundžas konservu var pārsniegt šo normu,» — brīdina ārsts.
Ar ko nevajadzētu kombinēt zivju konservus
«Labākais un veselīgākais veids, kā lietot konservētas zivis, ir kombinēt tās ar dārzeņiem un zaļumiem. Ir daudz variāciju gardu salātu pagatavošanai ar šīm sastāvdaļām, un dažas no tām var būt pat svētku ēdieni. Tomēr nav ieteicams taukainas zivis kombinēt ar cietes saturošiem produktiem, piemēram, kartupeļiem, kukurūzu, bietēm vai rīsiem,» — uzsver gastroenterologs.
Visnoderīgākās zivju sugas
Tresku aknas — maigs produkts, kas ļoti ātri bojājas, tāpēc pieejamas mums galvenokārt konservētā veidā. Šādas konserves jāizvēlas ļoti rūpīgi.
«Šis produkts ir vērtīgs polinepiesātināto taukskābju un taukos šķīstošo vitamīnu A, D, E avots, kā arī fluora un vara avots. Vars spēlē svarīgu lomu dzelzs vielmaiņā un kolagēna sintēzē. Fluors stiprina kaulus un zobu emalju, veicina vairogdziedzera hormonu veidošanos un uzlabo dzelzs uzsūkšanos,» — skaidro ārsts.
Saira daļu savu vērtīgo īpašību zaudē termiskās apstrādes laikā, tomēr tajā ir daudz vitamīnu B2, B6 un B12. Piemēram, vitamīns B12 ir nepieciešams nervu sistēmas normālai darbībai un palīdz tikt galā ar garastāvokļa svārstībām un atmiņas problēmām. Konservēšanas laikā saglabājas visi organismam svarīgie raksturlielumi.
Turklāt saira ir bagāta ar hromu. «Šī minerāla trūkums var veicināt holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs, aterosklerozes, cukura diabēta un pat aptaukošanās attīstības risku. Iesaku no konservētas sairas pagatavot salātus vai uzkodu uz maizes,» — iesaka ārsts Belousovs.
Skumbrija ir īsts rekorderis pēc vitamīnu un minerālvielu satura. Tajā praktiski atrodami visi B un D grupas elementi. Pēc omega-3 polinepiesātināto taukskābju daudzuma skumbrija piekāpjas tikai lasim. Turklāt šī zivs ir joda, selēna un hroma avots.
Tuncis ir skumbrijas radinieks un pieder tai pašai dzimtai. Tomēr tunci atšķir gaļas krāsa: tā ir sarkana mioglobīna klātbūtnes dēļ. Tuncī ļoti reti sastopami parazīti, kas bieži sastopami lašveidīgajiem, tāpēc no tunci gatavo arī svaigas delikateses, piemēram, tartaru. Tuncis ir olbaltumvielu, fluora, fosfora, hlora un joda avots. Pie tam uzturvērtības atšķirība starp konservētu un svaigu zivi nav būtiska. Atšķirība var būt tauku saturā, jo reizēm konservēšanā izmanto eļļu, kas palielina produkta enerģētisko vērtību.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru