Zviedru zinātnieki atklājuši vikingu iekarojumus pēc pirksta nospieduma 0 109

Zinātnieki no Lundas universitātes (Zviedrija) atklājuši pirksta nospiedumu, kas saglabājies sveķos, ar kuriem bija apstrādāta visvecākā no zināmajām Skandināvijas koka laivām — Hjortspringas laiva. Atradums sniedz retu iespēju noteikt tiešu fizisku saikni ar jūras karotājiem, kuri vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu izmantoja šo kuģi, un izgaismo jaunu informāciju par vienu no agrīnajiem iebrukumiem reģionā.

Runa ir par laivu no IV gadsimta pirms mūsu ēras. Kuģis tika atrasts purvā mūsdienu Dānijas teritorijā vēl XIX gadsimta beigās un pēc tam kļuvis par unikālu arheoloģisko objektu. Pēc uzbrucēju sakāves laiva kopā ar ieročiem apzināti tika nogremdēta purvā, visticamāk kā rituāla upurēšana, kas ļāva tai saglabāties izcilā stāvoklī. Šodien Hjortspringas laiva tiek eksponēta Dānijas Nacionālajā muzejā.

Mūsdienu pētījumi kļuva iespējami pēc tam, kad zinātnieki atrada laivas fragmentus, kuri netika pakļauti ķīmiskai konservācijai iepriekšējo izrakumu laikā. Analīze parādīja, ka kuģis bija hermētiski noslēgts ar priežu sveķiem, kas norāda uz tā būvi reģionā ar plašiem priežu mežiem. Tas ir pretrunā ar iepriekšējām hipotēzēm par laivas izcelsmi mūsdienu Hamburgas apkārtnē un, gluži pretēji, liecina par Baltijas jūras piekrastes teritorijām.

Pēc arheologa Mikaela Fovela teiktā, ja laiva patiešām būtu būvēta Baltijas reģionā, tas nozīmē, ka tās apkalpe pārvarēja simtiem kilometru atklātā jūrā, lai veiktu uzbrukumu Alsas salai. Šāds secinājums maina izpratni par agrīno jūras kampaņu apmēriem un iespējām pirmsromiešu dzelzs laikmetā.

Pirksta nospiedums tika atklāts sveķu slānī, ko izmantoja korpusa hermetizēšanai. Ar rentgena tomogrāfijas palīdzību zinātnieki izveidoja augsti precīzu pirksta nospieduma 3D attēlu, bet gāzu hromatogrāfija un masas spektrometrija ļāva izpētīt hermētiķa sastāvu un tā ražošanas tehnoloģijas. Turklāt pētnieki veica radioaktīvā oglekļa analīzi virvēm no koku mizas šķiedrām, ko izmantoja kuģa būvē, kas palīdzēja precizēt tā datējumu.

Zinātnieki cer, ka nākotnē no hermetizācijas materiāla izdosies iegūt senu DNS, kas sniegs vēl vairāk informācijas par cilvēkiem, kuri izmantoja laivu. Tāpat tiek apsvērta dendrohronoloģiskā analīze koksnei, kas varētu ļaut precīzi noteikt reģionu, kur tika nocirsti koki kuģa būvei.