Piena Ceļš savā aptuveni 13 miljardu gadu vēsturē piedzīvojis vairākas lielas saplūšanas.
Astronomi Visumā atklājuši retu notikumu: uzreiz trīs galaktikas pakāpeniski tuvinās un saduras sistēmā J1218/1219+1035, kas atrodas aptuveni 1,2 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Šīs sadursmes īpatnība ir tā, ka visu trīs galaktiku centros atrodas pārmasīvi melnie caurumi, kuri pašlaik aktīvi uzsūc vielu.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā «The Astrophysical Journal Letters».
Šādas vielas uzsūkšanas laikā melnie caurumi izstaro spēcīgus radioviļņus un izveido daļiņu strūklas, kas pazīstamas kā džeti. Tas nozīmē, ka visi trīs objekti ir aktīvi galaktiku kodoli (AGN) — fāze, kad melnais caurums intensīvi «barojas» no apkārtējās vielas.
Astrofiziķe Emma Švarcmana no ASV Jūras spēku pētniecības laboratorijas paskaidroja atklājuma nozīmi šādi:
«Trīskāršas aktīvās galaktikas ir ārkārtīgi reti sastopamas, un šādas sistēmas novērošana tieši saplūšanas laikā mums sniedz unikālu iespēju redzēt, kā masīvas galaktikas un to melnie caurumi savienojas.»
Pētnieki norāda, ka fakts — visi trīs melnie caurumi spīd radiojoslā — pārvērš teorētiskos modeļus par trīskāršiem radioizstarojošiem kodoliem par reāliem novērojumiem un paver jaunas iespējas izpētīt pārmasīvo melno caurumu evolūciju.
Galaktiku saplūšanas Visumā notiek diezgan bieži un tiek uzskatītas par vienu no galvenajiem to izaugsmes mehānismiem. Pat Piena Ceļš savā aptuveni 13 miljardu gadu vēsturē piedzīvojis vairākas lielas saplūšanas. Tajā pašā laikā trīskāršas saplūšanas ir ievērojami retākas, jo visām trim galaktikām jātuvojas vienlaikus, nevis pa vienai.
Vēl retāka ir situācija, kad visu trīs galaktiku kodoli ir aktīvi vienlaikus. Sistēma J1218/1219+1035 kļuvusi tikai par trešo šādu atradumu relatīvi tuvējā Visumā un par pirmo, kur visi trīs AGN spilgti izpaužas tieši radiojoslā.
Sistēma pirmo reizi pamanīta kosmiskā infrasarkanā teleskopa «Wide-field Infrared Survey Explorer» (WISE) datos. Sākumā tā izskatījās kā divu galaktiku saplūšana, kas jau daļēji pārklājās. Turpmākie novērojumi parādīja, ka šīs divas galaktikas ar aktīviem kodoliem ir atdalītas aptuveni par 74 tūkstošiem gaismas gadu. Vēlāk astronomi atklāja trešo galaktiku ar aktīvu kodolu aptuveni 316 tūkstošu gaismas gadu attālumā. No tās uz pārējām divām stiepjas gāzes plūsma, kas apstiprināja, ka visi trīs objekti piedalās kopīgā saplūšanas procesā.
Pētnieki norāda, ka šādas sistēmas ir svarīgas «laboratorijas», lai saprastu, kā veidojas un aug galaktikas un melnie caurumi. Tāpēc novērojumi turpināsies dažādos starojuma diapazonos, lai ne tikai detalizētāk izpētītu šo trijnieku, bet arī iemācītos atrast citas līdzīgas sistēmas. Zinātniskajā rakstā autori secina, ka šie novērojumi apstiprina aktīvo kodolu trīskāršo dabu sistēmā un parāda dažādu metožu un novērojumu diapazonu nozīmīgumu šādu retu objektu meklēšanā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru