- gads solās kļūt par aizraujošu gadu kosmiskajām misijām: no «Mēness gada» līdz «visas Saules sistēmas vēstures» atklāšanai. Šeit ir tas, kam vērts pievērst uzmanību.
Gada pirmajā pusē četri astronauti veiks lidojumu ap Mēnesi pirmoreiz kopš «Apollo» misijām 1960. gadu beigās. Mērķis: sākt izmēģinājumu programmu ar kuģi «Orion», ar kuru viņi lidos, gatavojoties nākotnes cilvēku nosēšanās operācijai uz Mēness.
Uzmanība būs pievērsta arī Ķīnai: vasarā valsts nosūtīs astronautus uz Mēnesi, meklējot norādes, vai tur kādreiz varētu būt pastāvējusi dzīvība.
Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) uzsāks misiju, lai noskaidrotu, vai cilvēki var aizsargāt Zemi no asteroīdiem. Tā arī nogādās orbītā aparātu Zemes magnētiskā lauka pētīšanai un uzsāks otro orbitālo misiju uz Merkuru.
Šeit ir galvenās kosmiskās misijas 2026. gadā, kuras vērts vērot.
Četri astronauti aplidos Mēnesi misijā «Artemis II»
Pēc Monikas Greidas teiktā, kura ir planētu zinātņu un kosmosa zinātņu profesore Oglekto universitātē Apvienotajā Karalistē, 2026. gads kļūs par «Mēness gadu».
Šogad būs divas lielas Mēness misijas, kurām vērts pievērst uzmanību. Pirmā misija: «Artemis II», kurā trīs amerikāņu astronauti un viens kanādietis veiks 10 dienu lidojumu ap Mēnesi.
Astronauti pārbaudīs «Orion» dzīvības uzturēšanas sistēmas galvenās funkcijas, gatavojoties nākotnes cilvēku nosēšanās operācijai uz Mēness.
Astronauti dosies aptuveni 4700 jūdžu (vairāk nekā 7500 kilometru) aiz Mēness neredzamās puses; no turienes viņi caur kuģa iluminatoriem redzēs Zemi un Mēnesi.
Pēc Greidas teiktā, tas ir būtisks brīdis: astronauti pirmoreiz būs tik tuvu Mēnesim kopš «Apollo» misijām 1960. un 70. gados.
«Tas patiešām ir liels notikums,» sacīja Greida. «Un, cerams, tā kļūs par noslēdzošo sagatavošanās misiju astronautu atgriešanai uz Mēness.»
Ķīnas variants Mēness nosēšanās plānam
Otrā Mēness misija, kas 2026. gadā piesaista uzmanību, ir «Chang’e 7», kuras laikā ķīniešu astronauti izpētīs Mēness dienvidpolu.
Misijā tiks izmantots tā dēvētais hopers — iekārta, kas pārvietosies no apgaismotām vietām uz ēnainiem krāteriem, meklējot ledu, ūdeni vai «lēni iztvaikojošas vielas», teikts preses relīzē.
Tans Juhua, «Chang'e 7» misijas galvenā konstruktora vietnieks, valsts medijiem paziņoja, ka ledus atklāšana Mēness dienvidpolā varētu būtiski samazināt ūdens piegādes no Zemes izmaksas un nodrošināt laiku ilgākām misijām uz Marsu un tālāk.
Ķīna cer, ka misija sniegs vairākus tehnoloģiskus pavērsienus, piemēram, inteliģentu robotu izmantošanu skarbu polāro apgabalu izpētei uz Mēness.
Tāpat tā ir iespēja Ķīnai stiprināt starptautiskās saites. Pekina paziņojusi, ka misijā «Chang’e 7» izmantos sešas zinātniskās iekārtas no Ēģiptes, Bahreinas, Itālijas, Krievijas, Šveices, Taizemes un Starptautiskās Mēness observatorijas asociācijas.
«Trieciena vietas izmeklēšana» planētas aizsardzības nolūkos
Rudens periodā ESA izpētīs asteroīdu, lai pilnveidotu Zemes aizsardzības sistēmu pret nākotnes objektiem, kas varētu trāpīt mūsu planētai.
- gadā ESA nosūtīja aparātu, lai pētītu trieciena vietu uz asteroīda, uz kuru 2022. gadā ASV mērķtiecīgi nosūtīja kosmisko kuģi. Aparāts nonāks trieciena vietā novembrī, lai izmērītu krātera izmēru, ko kuģis atstāja uz Dimorfosa.
Šī misija turpina NASA DART (DART), kas tika nosūtīts uz Dimorfosu — mazu pavadoni, kas riņķo ap asteroīdu Didimu — pētījumu.
Misijas mērķis bija saprast, cik efektīvi aparāti var aizsargāt cilvēkus no objektiem, kas dodas uz Zemi.
Pēc ESA teiktā, zinātnieki varēs izmantot jaunos datus, lai pilnveidotu asteroīdu novirzīšanas tehnoloģijas, ja tās kādreiz būs nepieciešamas.
Zemes «magnetosfēras» mērījumi
Eiropas zinātnieki gatavo misiju aprīlim vai maijam, kas uzņems detalizētus Zemes magnētiskā apvalka rentgena attēlus.
Magnetosfēra aizsargā Zemi no lādētu daļiņu plūsmas, ko sauc par Saules vēju.
«Bez magnetosfēras dzīvība uz planētas Zeme nevarētu pastāvēt,» norādīja ESA.
«Solar Wind Magnetosphere Ionosphere Link Explorer» (SMILE) misija nogādās orbītā aparātu, aprīkotu ar izsekošanas sistēmām un antenām. Aparāts sekos līdzi tam, kā, kur un kad Saules vējš mijiedarbojas ar mūsu planētu.
SMILE misija palīdzēs zinātniekiem aizpildīt robus izpratnē par procesiem Saules sistēmā un nākotnē palīdzēs saglabāt tehnoloģiju un astronautu drošību, norāda ESA.
Misijas laikā aparāts pacelsies līdz pat 121 000 kilometru augstumam virs Ziemeļpola, tas ir — trešdaļai ceļa līdz Mēnesim. Tas pavadīs līdz 45 stundām orbītā, veicot nepārtrauktus novērojumus.
Misija uz Merkuru
- gadā Eiropas un Japānas orbitālie aparāti pirmo reizi ieies Merkura orbītā.
Pēc ESA datiem, Merkurs tiek uzskatīts par vismazāk pētīto planētu Saules sistēmā, jo pie tā ir sarežģīti nogādāt aparātus, nepakļaujot tos spēcīgai Saules gravitācijas iedarbībai.
Tā sauktā misija «BepiColombo» jau ir nosūtījusi zinātniekiem dažus datus no daudziem pārlidojumiem kopš palaišanas 2018. gadā. Tomēr 2026. gadā aparāti pirmo reizi ieies planētas orbītā.
Kad abi orbitālie aparāti būs orbītā, tie fiksēs informāciju par planētas magnētisko vidi un tās iekšējo kodolu. Tie arī veidos globālas planētas virsmas kartes.
Informācija, ko ESA savāks uz Merkura, «atklās ieskatu par visu Saules sistēmas vēsturi», norāda aģentūra.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru