Zinātnieki atklājuši neparastu seismisko aktivitāti, ko izraisījusi izžūstošā Turkanas ezera atkāpšanās Kenijā. Šķelšanās aktivitāte zem ezera sākusies pēc tam, kad ūdens līmenis nokrities par aptuveni 100–150 metriem.
Pētījums liecina, ka atklājums būtiski maina priekšstatu par tektoniskajiem procesiem. Ja ūdens līmeņa svārstības vienā ezerā spēj ietekmēt Zemes garozu, tad klimata pārmaiņu ietekme var izrādīties vēl dramatiskāka, norāda New Atlas.
Turkanas ielejā Ziemeļkenijā, kur zem virsmas stiepjas sena Zemes garozas šķelšanās zona, ģeologi konstatējuši neparastus seismiskos procesus.
Syrakūzu un Oklendas universitāšu kopīgais pētījums parādīja, ka Turkanas ezera izžūšana veicinājusi paaugstinātu šķelšanās aktivitāti Austrumāfrikas rifta zonā. Tas savukārt izraisījis magmas pacelšanos zem Zemes garozas.
Gadu desmitiem zinātnieki uzskatīja, ka tektoniskā aktivitāte ir dziļi Zemes iekšienē notiekošs process, kas saistīts ar mantijas konvekciju, plātņu kustību un garozas deformācijām. Izmaiņas uz Zemes virsmas šajos modeļos reti tika ņemtas vērā.
Jaunais pētījums parāda, ka arī virszemes procesi var būtiski ietekmēt tektonisko kustību.
Zinātnieku komanda apvienoja paleoklimatiskos datus ar ģeofizisko modelēšanu, rekonstruējot Turkanas ezera ūdens līmeņa izmaiņas pēdējo 20 000 gadu laikā. Šie dati tika salīdzināti ar šķelšanās pārvietošanos un magmas plūsmu zem garozas.
Izrādījās, ka, ezera ūdens līmenim krītot, samazinās spiediens uz Zemes garozu. Tas veicinājis šķelšanās pārvietošanos un magmas daudzuma pieaugumu. Sausajos periodos šķelšanās līnijas pārvietojušās ātrāk, bet magmas plūsma kļuvusi intensīvāka.
Šie dati sakrīt ar citu reģionu pētījumiem — Islandē un ASV ledāju kušana, kas samazināja spiedienu uz garozu, tika saistīta ar pastiprinātu tektonisko aktivitāti.
Visi minētie pētījumi, zinātnieku ieskatā, norāda uz ciešāku saikni starp virszemes izmaiņām un dziļākajiem Zemes procesiem — šķelšanos un magmas kustību.
Atstāt komentāru