ASV un Vācijas zinātnieki analizējuši 2430 valodas un nonākuši pie negaidītiem secinājumiem 0 432

Cilvēku valodas ir daudzveidīgas, taču šī daudzveidība ir ierobežota ar atkārtojošām likumsakarībām. Cenšoties aprakstīt noteikumus, kuriem pakļaujas atšķirības gramatikā, lingvisti ir formulējuši virkni tā saukto gramatisko universāliju — apgalvojumu, kas, pieņemams, ir patiesi visām vai lielākajai daļai pasaules valodu. Starptautiska zinātnieku komanda veica statistisko analīzi, pamatojoties uz 2430 valodām, un atklāja, ka apmēram trešdaļu no šiem apgalvojumiem var uzskatīt par atbilstošiem realitātei.

Gramatiskās universālijas apraksta likumsakarības, kurām, pēc lingvistu domām, pakļaujas visas vai lielākā daļa pasaules valodu. Šie apgalvojumi izklausās, piemēram, tā: "Ja valodā ir daudzskaitlis, tad ir arī vienskaitlis" (t.i., nav tādas valodas, kurā būtu tikai daudzskaitlis), "Ja vārdu kārtība valodā ir tāda, ka skaitļa vārds seko pēc lietvārda, tad arī īpašības vārds šajā valodā seko pēc lietvārda". Šajā kontekstā ir svarīgi saprast, ka universālijas apraksta ne tik daudz valodu līdzības, cik noteikumus, saskaņā ar kuriem valodas var vai nevar atšķirties viena no otras.

Būtiski ir arī tas, ka daudzas universālijas ir formulētas, pamatojoties uz salīdzinoši nelielu valodu skaitu: tas neļauj būt pilnīgi pārliecinātiem par to precizitāti. Speciālisti no vairākiem Vācijas un ASV universitātēm pārbaudīja 191 gramatisko universāliju, balstoties uz datiem par 2430 valodām. Pētījuma rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā Nature Human Behaviour.

Publicēšanas autori strādāja ar gramatikas datiem, kas pieejami Grambank datubāzē, un pārbaudīja dažādu veidu universālijas: hierarhiskas (attiecībā uz to, kā valodā saistās gramatiskās kategorijas), saistītas ar vārdu kārtību (gan šaurā kontekstā, t.i., teikumā, gan plašā — vairāku teikumu, paragrāfa, teksta ietvaros) un "citas". Pētījuma metodē tika izmantota baiesiskā statistiskā analīze.

Izvēlētajos datos, ņemot vērā radniecības un ģeogrāfiskās saites starp valodām, tika apstiprinātas 60 gramatiskās universālijas, kas veido 31% no 191. Starp tām bija 24 hierarhiskas (80% no 30 hierarhiskajām universālijām, kas iekļautas izlases), 24 saistītas ar vārdu kārtību šaurā kontekstā (37% no 65 šāda veida universālijām izlases), astoņas saistītas ar vārdu kārtību plašā kontekstā (11% no 72 šādām universālijām izlases) un četras "citas" (17% no 24 "citiem" universāliju izlases). Izrādījās, ka visbiežāk realitātei atbilda hierarhiskie noteikumi, kas apraksta gramatisko kategoriju attiecības valodā.

Pēc pētījuma autoru teiktā, analīzes rezultāti ļauj secināt: gramatiskās atšķirības starp valodām nav tik stipri "reglamentētas", kā iepriekš uzskatīja lingvisti. Tomēr statistiskā nozīmība trešdaļai apskatīto universāliju apstiprina, ka šī atšķirība nav nejauša, bet patiešām ir ierobežota ar virkni likumsakarību.