NASA mācās koriģēt bīstamu asteroīdu orbītas, 2032. gadā viens apdraud Mēnesi 0 47

Asteroīda Didima orbīta, kura pavadoņā 2022. gadā mērķtiecīgi ietriecās NASA kosmiskais aparāts, izrādījusies veiksmīgi koriģēta šī eksperimenta rezultātā. 770 dienu apgrieziens pāra ap Sauli mainījies par daļām sekundes, apliecināja ASV zinātnieku komanda jaunā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Science Advances un kosmiskās pārvaldības vietnē.

Misija ar nosaukumu DART (burtiski «šautriņa», kā arī akronīms Double Asteroid Redirection Test, «Eksperiments dubulta asteroīda orbītas maiņai») tika palaista 2022. gada septembrī, lai noskaidrotu, vai ar cilvēka radītiem paņēmieniem var mainīt bīstamu Zemei asteroīdu trajektoriju.

Ne Didims, ne viņa mazākais pavadoņs Dimorfs nepārstāvēja reālu draudu, taču tika izvēlēti par «mēģinājuma» debesu ķermeņiem. Dimorfā tika izpildīts kinētisks trieciens, rēķinoties, ka viļņojums ietekmēs arī tā «vecāko brāli».

«Didims un Dimorfs ir saistīti ar gravitāciju un riņķo ap kopēju masas centru konfigurācijā, ko sauc par dubulto sistēmu, tāpēc izmaiņas, kas notiek ar vienu asteroīdu, ietekmē otru,» — norādīts NASA vietnē.

Kā parādīja pētījums, publicēts 2026. gada 6. marts, eksperimenta rezultātā asteroīdi turpināja riņķot ap Sauli, taču to kopējā orbītā notika ievērojams nobīdes pagarinājums. To intervijā The New York Times (NYT) paziņoja pētījumu vadījis Ilinoisas universitātes pētnieks Rahil Makadija.

«Dr. Makadija piesaistīja desmitiem amatierastronomu no visas pasaules, tostarp no Austrālijas, Japānas un ASV. Viņi precīzi mērīja asteroīdu pāra pozīciju, kad tie šķērsoja tālumā esošo zvaigžņu fonu dažādos orbītas punktos,» — raksta izdevums.

Šie mērījumi parādīja, ka asteroīdu atkāpe no orbītas sastādīja tikai 150 milisekundes uz vienu apgriezienu ap Sauli. Neskatoties uz sīku izmaiņu no ikdienas skatpunkta, zinātnes un ilgtermiņa perspektīvā tas ir ļoti būtisks rezultāts, skaidroja NASA štāba vadošais zinātniskais darbinieks mazo Saules sistēmas objektu izpētē Tomass Statlers.

«Tas ir neliels orbītas izmaiņas apjoms, taču laika gaitā pat neliela novirze var novest pie būtiskas trajektorijas maiņas. Komandas veiktie izcili precīzie mērījumi vēlreiz apliecina, ka kinētiskais trieciens ir efektīva metode Zemes aizsardzībai no asteroīdiem,» — pārliecināts zinātnieks.

«Mēness slepkava» aizlidos garām?

Pirms pētījuma par Didimu un Dimorfu publicēšanas NASA arī dalījās informācijā par vēl vienu asteroīdu, kas 2032. gadā tika uzskatīts par iespējamu draudu Mēnesim.

Kā norādīja aģentūras speciālisti vietnē, saskaņā ar jaunākajiem novērojumiem, izmantojot Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, asteroīds 2024 YR4 2032. gada 22. decembrī pietuvosies Mēnesim līdz 21,2 tūkst. km, taču izvairīsies no sadursmes ar Zemes pavadoņu.

Līdz datu precizēšanai zinātnieki lēsa 2024 YR4 sadursmes ar Mēnesi varbūtību 4,3 %.

2024 YR4 pieder pie vidēja izmēra asteroīdu klases, ko dažkārt dēvē par «pilsētu slepkavām». To atklāja Čīles observatorija ATLAS 2024. gadā — tieši tā pati, kurā pagājušajā gadā tika konstatēta plaši apspriestā komēta 3I/ATLAS.