Kā fosilais krokodils apstrīdēja visu ģeoloģisko zinātni 0 72

Ģeoloģiskie modeļi liecina, ka permā periodā, aptuveni pirms 300 miljoniem gadu, visi Zemes kontinenti bija apvienoti superkontinentā Pangeja. Aptuveni pirms 200 miljoniem gadu Pangeja sāka sadalīties galvenajās daļās: ziemeļu — Lavrazija, kas ietvēra Eiropu, Ziemeļameriku un Āziju, un dienvidu — Gondvāna, kas apvienoja Āfriku, Dienvidameriku, Austrāliju un Antarktīdu.

Atšķirībā no ģeologiem, paleontologi līdz šim pieņēma, ka Eiropa varēja atdalīties no Āfrikas vēlāk nekā pārējā Lavrazija, saglabājoties tai saistītai līdz krīta periodam (145–66 miljoni gadu atpakaļ), kad ziedoja dinozauri. Tas nozīmētu, ka sauszemes dzīvnieki varēja brīvi pārvietoties pa zemi starp mūsdienu atdalītajiem kontinentiem.

Viens no argumentiem par Eurogondvānas hipotēzi bija liela līdzība starp izmirušu krokodilu fosilijām, atrastām mūsdienu Eiropas teritorijā, un sugām, kas tajā pašā laikmetā pastāvēja Āfrikā un Dienvidamerikā. Ja primitīvie krokodili būtu radinieki, tas liecinātu par Eiropas vēlāku atdalīšanos no dienvidu kontinentiem.

Ungārijā, krīta nogulumos, kuru vecums ir 85 miljoni gadu, paleontologi atrada izmirušā sauszemes krokodila Doratodon carcharidens galvaskausa fragmentus un zobus. Ar dziļu galvaskausu un zobiņiem, kas līdzinājās asmenim, tas atgādināja plēsīgu dinozauru. Iepriekš šādas pazīmes bija konstatētas tikai Āfrikas un Dienvidamerikas primitīvo krokodilu sugās, tāpēc Doratodonu uzskatīja par dienvidu imigrantu, kurš ieradās Eiropā pa sauszemi — tas bija galvenais arguments Eurogondvānas hipotēzes atbalstam.

Tad Tībingenes universitātes bioģeoloģijas nodaļas pētnieks Martons Rabi un viņa kolēģi — paleontologi no Eötvös Loránd universitātes (Ungārija) — atrada tajā pašā slānī Doratodona augšžokli. Tas ļāva pētniekiem, kuru raksts publicēts žurnālā Scientific Reports, izveidot pilnīgāku krokodila portretu un apstrīdēt hipotēzi, ka dinozauru laikmetā Eiropa bija saistīta ar Āfriku.

Doratodona galvaskausa un zobu proporcijas liecina, ka tas bija samērā neliels — aptuveni 1,5 metra garš — taču visai biedējošs: ar garām kājām un galvu, kas atgādināja dinozaura galvu. Šajās iezīmēs Doratodons stipri līdzinājās dažām izmirušu krokodilu sugām no Āfrikas un Dienvidamerikas.

Tomēr vispusīga Doratodona anatomisko detaļu un tā evolūcijas saišu analīze parādīja, ka šis krokodils ir tuvāks radinieks nevis Gondvānas, bet citiem Lavrazijas krokodiliem, kuru paliekas atrastas Ziemeļamerikā un Āzijā.

Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka Doratodona līdzība ar Āfrikas un Dienvidamerikas krokodiliem izrādījās ekstremālas evolūcijas konverģences gadījums. Šis termins nozīmē līdzīgu pazīmju veidošanos nesaistītām sugām, kurām nācās pielāgoties līdzīgiem vides apstākļiem.

Kā skaidroja Rabi, pārskatot citus Eiropas šī perioda radus, tajā skaitā dinozaurus, kurus iepriekš uzskatīja par imigrantiem no Āfrikas, izrādījās, ka arī viņu izcelsme prasa pārvērtēšanu. Šos dzīvniekus var uzskatīt par kādreiz plaši izplatīta priekšteča pēcnācējiem no superkontinenta Pangejas laikiem. Pētnieka vērtējumā tas šķiet ticamāk nekā ideja, ka tie bija ienācēji, kuri šķērsojuši kontinentus un nonākuši Eiropā no dienvidiem.

«Tagad mēs pieņemam, ka Eiropa — kā Lavrazijas daļa — atdalījās no Gondvānas jau jūras periodā, aptuveni pirms 180 miljoniem gadu, kas labāk saskan ar ģeoloģiskajiem modeļiem. Doratodons savā ziņā pārzīmēja Eiropas priekšteču karti,» — rezumēja pētnieks.