Tomogrāfija apstiprināja kafijas labvēlīgo ietekmi uz sirdi 0 75

Kafija jau ilgu laiku tiek uzskatīta par vienu no populārākajiem dzērieniem pasaulē. Miljoniem cilvēku rīta krūze aromātiskā dzēriena ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. To novērtē ne tikai par bagātīgo garšu, bet arī par spēju veicināt modrību un koncentrēšanos. Tajā pašā laikā gadu gaitā speciālistu vidū nav mitējušās diskusijas par to, kā regulāra kafijas lietošana ietekmē veselību, īpaši sirds un asinsvadu sistēmu.

Agrāk daži pētījumi liecināja, ka kafija var paaugstināt asinsspiedienu vai saasināt sirds ritma traucējumus. Tomēr citas zinātniskās darba norādīja uz iespējamu dzēriena aizsargājošo iedarbību. Jauni dati, ko ieguvusi starptautiska pētnieku grupa, papildina argumentus par to, ka mērena kafijas lietošana var atstāt labvēlīgu ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Zinātnisko pētījumu veica Semmelveisa universitātes speciālisti Ungārijā.

Pētījuma gaitā zinātnieki izmantoja apjomīga medicīniskā projekta UK Biobank datus — vienu no lielākajām pasaules biomediķu informācijas bāzēm. Šajā datu kopā ir apkopota informācija par veselību, dzīvesveidu un ģenētiskajām īpašībām simtiem tūkstošu brīvprātīgo no Lielbritānijas. Šādi dati ļauj pētniekiem izpētīt ikdienas ieradumu, tostarp uztura, fiziskās aktivitātes un miega režīma, ietekmi uz ilgtermiņa veselības stāvokli. Analizē iekļāva datus par 468 629 pieaugušo projekta dalībnieku. Novērojumu sākuma brīdī nevienam no viņiem nebija diagnosticētu sirds un asinsvadu slimību. Brīvprātīgo vidējais vecums bija aptuveni 56 gadi, un nedaudz vairāk nekā puse dalībnieku bija sievietes. Par šo cilvēku veselības stāvokli zinātnieki vēroja aptuveni desmit līdz piecpadsmit gadus, fiksējot viņu kafijas lietošanas ieradumus un sekojot iespējamai sirds un asinsvadu slimību attīstībai. Analizē salīdzināja kafijas lietošanas biežumu ar vēlākajiem infarktiem, insultiem un ar sirds un asinsvadu slimībām saistītu nāves gadījumu parādīšanos.

Izrādījās, ka vislabvēlīgākie veselības rādītāji bija cilvēkiem, kuri kafiju lietoja mērenā daudzumā. Salīdzinot ar dalībniekiem, kuri praktiski nelietoja kafiju, tiem, kuri mēreni lietoja kafiju, novērošanas periodā vispārējā mirstība bija aptuveni par 12 % zemāka. Ar tieši sirds un asinsvadu slimībām saistīto nāves risku bija par 17 % zemāks, savukārt insulta varbūtība samazinājās aptuveni par 21 %. Pētnieku ieskatā šādi rezultāti var liecināt, ka regulāra neliela kafijas daudzuma lietošana var atbalstīt sirds un smadzeņu veselību un potenciāli veicināt dzīves ilguma palielināšanos.

Lai detalizētāk izpētītu iespējamos mehānismus, zinātnieki arī analizēja sirds magnētiskās rezonanses tomogrāfijas (MRT) datus grupai aptuveni 30 000 dalībnieku. MRT ļāva iegūt detalizētus sirds muskuļa struktūras un funkcijas attēlus. Atēli parādīja, ka cilvēkiem, kuri regulāri lieto kafiju, sirds vidēji bija ar labvēlīgākām īpašībām. Tās izmēri un forma biežāk atbilda fizioloģiskajai normai, un asins sūknēšanas efektivitāte bija augstāka nekā cilvēkiem, kuri nedzēra kafiju. Šie novērojumi ļauj pieņemt, ka kafija var palēnināt dažas ar vecumu saistītās sirds muskuļa izmaiņas. Par vienu no iespējamajiem skaidrojumiem zinātnieki uzskata dzērienā esošās dabiskās savienības, tostarp antioksidantus un citas bioloģiski aktīvās vielas, kas var aizsargāt šūnas no bojājumiem un iekaisuma procesiem.