Latvijā mākslīgā intelekta (MI) attīstībai un integrācijai kultūras un radošajās industrijās ir vairāki šķēršļi - ierobežota piekļuve kvalitatīviem datiem, digitālo prasmju trūkums, nepietiekams finansējums, sabiedrības piesardzība un ētisko jautājumu risinājumu trūkums, secināts jaunajā pētījumā par MI izmantošanu un ietekmi uz kultūras un radošajām industrijām.
Kā norāda pētījuma autori, viens no galvenajiem tehniskajiem izaicinājumiem ir piekļuve lieliem un kvalitatīviem datu kopumiem, kas nepieciešami MI modeļu apmācībai. Liela daļa datu, īpaši privātajā sektorā, joprojām nav publiski pieejama. Lai risinātu šo problēmu, Latvijas valdība ieviesusi e-pārvaldes un datu pārvaldības stratēģiskos principus, kā arī izveidojusi Latvijas Atvērto datu portālu, kas kopš 2017. gada nodrošina datu standartizāciju un pieejamību.
Pētījumā akcentēts, ka nozīmīgs šķērslis MI attīstībai ir arī digitālo prasmju līmenis. Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka 2023. gadā tikai 45,3% Latvijas iedzīvotāju bija vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, kas ir zemāks rādītājs nekā ES vidēji - 55,6% - un mazāks nekā 2022. gadā. Latvijas nacionālā MI stratēģija paredz veicināt sabiedrības izpratni par MI darbību, ieviest tiešsaistes kursus, līdzīgus Somijas "Elements of AI", kā arī attīstīt pētniecības programmas un reformas izglītībā.
Arī finansiālie ierobežojumi ietekmē MI attīstību. EK 2024. gada pētījumā norādīts, ka 69% radošā sektora pārstāvju kā galveno šķērsli min piekļuvi finansējumam, kam seko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un digitalizācija. Vienlaikus kultūras un radošo industriju nozare izmanto dažādas tehnoloģijas - 77,4% mākslīgo intelektu, 20% mākoņdatošanu, 19,3% virtuālo realitāti un 18% blokķēdes risinājumus.
Tāpat pētījumā akcentēts, ka sabiedrības attieksme pret MI ir piesardzīga. 2024. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka iedzīvotājus satrauc informācijas uzticamība, viltojumi, dezinformācija un drošības riski. Turklāt 68% aptaujāto savas zināšanas par MI vērtē kā zemas, bet 73% uzskata, ka viņu prasmes izmantot MI rīkus ir nepietiekamas.
Vienlaikus arvien aktuālāki kļūst arī ētiskie un normatīvie jautājumi. Šogad valdība apsprieda Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akta ieviešanas plānu, kas nosaka stingras prasības drošībai, caurspīdīgumam un augsta riska sistēmām. Latvija plāno pilnībā ieviest šo regulējumu, lai nodrošinātu atbildīgu un uzticamu MI izmantošanu, stiprinātu regulatoru kapacitāti un aizsargātu sabiedrības intereses.
Pētījumā uzsvērts, ka Latvija jau ieņēmusi spēcīgas pozīcijas digitālajā transformācijā, taču MI attīstībai nepieciešams mērķtiecīgi atvērt datus, paaugstināt digitālās prasmes, nodrošināt finansējumu radošajam sektoram un veidot ētisku regulējumu, kas stiprina sabiedrības uzticēšanos jaunajām tehnoloģijām.
Biedrība "Radošās Idejas" sadarbībā ar partneriem no piecām Eiropas valstīm - Spānijas Basku zemes, Polijas, Itālijas, Ungārijas un Igaunijas - sagatavojusi pētījumu par MI izmantošanu un ietekmi uz kultūras un radošajām industrijām. Pētījums tapis ES "Erasmus+" programmas projektā "Cremel 2.0 - Radošās mediju laboratorija 2.0".
Pētījumā analizēta MI tehnoloģiju ietekme uz radošo profesionāļu ikdienu, identificēti izaicinājumi, iespējas un riski ilgtspējīgai nozares attīstībai digitālajā laikmetā. Latvijas kontekstā īpaši izcelti jautājumi par MI izmantošanu kultūrā, ētiskajām dilemmām - autorību un satura uzticamību - kā arī par digitālajām prasmēm, kas nepieciešamas profesionāļiem, lai pielāgotos jaunajai realitātei.
Projekta "Cremel 2.0" mērķis ir veicināt ētisku un efektīvu MI izmantošanu kultūras un radošajās industrijās, attīstot profesionāļu prasmes un starptautisku sadarbību. Tā laikā paredzēta rokasgrāmatas izstrāde, apmācības, pilotprojekti un platformas "Cremel" pilnveide, lai nodrošinātu zināšanu apmaiņu un mūžizglītības iespējas.
Atstāt komentāru