Jauns pētījums rāda, ka starptelpu komēta 3I/ATLAS acīmredzami atšķiras no visām zināmajām komētām.
Pagājušajā nedēļā starptelpu objekts 3I/ATLAS, kuru daudzi zinātnieki uzskata par komētu, paslēpās aiz Saules un to nevarēja redzēt zemes teleskopos. 29. oktobrī 3I/ATLAS pietuvojās mūsu zvaigznei visvairāk. Astronomi, izmantojot kosmisko aparātu datus, atklāja, ka šī komēta negaidīti kļuvusi spožāka, slēpjoties aiz Saules. Zinātnieki uzskata, ka 3I/ATLAS ir neparasts ķīmiskais sastāvs, un tās spožuma pieauguma ātrumu pagaidām nav iespējams izskaidrot. Pētījums publicēts priekšdrukas serverī arXiv, raksta «Live Science».
Kamēr starptelpu komēta 3I/ATLAS slēpās aiz Saules un nebija redzama zemes teleskopos, to novēroja trīs kosmiskie aparāti: GOES-19, PUNCH un SOHO. Tie izmanto savus instrumentus, lai pētītu Sauli, un šie dati palīdz prognozēt kosmisko laiku, kas ietekmē mūsu planētu.
Šie kosmiskie aparāti novēroja komētu no 18. oktobra līdz brīdim, kad 3I/ATLAS sasniedza tuvāko punktu pie Saules. Zinātnieki atklāja, ka, tuvoties Saulei visvairāk, starptelpu komētas spožums pieauga aptuveni 7 reizes ātrāk nekā parastajām komētām. Šī dīvainā parādība joprojām paliek neskaidra.
Sākumā 3I/ATLAS spožums bija 11 zvaigžņu lielumā, bet pēc tam ļoti ātri pieauga līdz 6 zvaigžņu lielumam. Jo zemāks ir zvaigžņu lielums, jo spožāks ir jebkurš kosmiskais objekts.
Astronomus pārsteidza tas, ka starptelpu komēta ieguva zilo krāsu, lai gan vēl nesen tai bija sarkans tonis. Zinātnieki uzskata, ka tas, iespējams, saistīts ar to, ka 3I/ATLAS izmet daudz gāzveida vielu, tostarp oglekli.
Savukārt zinātnieki saka, ka, neskatoties uz pārāk ātru 3I/ATLAS spožuma pieaugumu, citas komētas arī palielina savu spožumu, kad tās ir tuvu Saulei. Bet tomēr tās to nedara tik ātri kā 3I/ATLAS.
Komētu spožums palielinās, jo palielinās to komas izmērs, t.i., gāzes apvalks ap kodolu, kas rodas no ledus sublimācijas uz komētas virsmas. Sublimācija ir vielas pāreja no cietas uz gāzveida stāvokli, bez šķidruma fāzes. Jo lielāka ir koma, jo vairāk tā atspoguļo saules gaismu.
Astronomi arī atklāja, ka aiz komētas stiepjas gaismojošs astes gāzes un putekļu, kura garums var sasniegt līdz 300 000 km. Zinātnieki arī noskaidroja, ka komēta izmet daudz gāzveida savienojumu, kas saistīti ar ūdeni. Tajā pašā laikā šo molekulu veidošanās ātrums strauji pieauga, tuvojoties komētai Saulei, kas atbilst 3I/ATLAS spožuma pieaugumam.
Astronomi pagaidām nevar izskaidrot straujo 3I/ATLAS spožuma pieaugumu, bet pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar neparastu aktivitāti tādām gāzveida vielām kā ogļskābā gāze un ūdens. Varbūt tas saistīts ar unikālo ķīmisko sastāvu komētas kodolā vai tās formu un struktūru. Zinātnieki uzskata, ka drīz starptelpu objekts 3I/ATLAS var kļūt vēl spožāks.
Kopš 3I/ATLAS atklāšanas jūlijā astronomi pēta šo dīvaino starptelpu objektu. Tas lido cauri Saules sistēmai ar ātrumu aptuveni 210 000 km/h un tam ir neparasta trajektorija. Tā ir vislielākā ātrums starp visām zināmajām komētām. Zinātnieki uzskata, ka komētas kodols ir vairāk nekā 5 kilometrus diametrā un šim objektam var būt vecums no 7 līdz 10 miljardiem gadu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Zemes vecums.
Nav zināms, no kuras zvaigžņu sistēmas ieradās objekts 3I/ATLAS, bet astronomi joprojām plāno iegūt vairāk informācijas par to, kad tas kļūs redzams zemes teleskopos novembrī un decembrī. Decembra vidū 3I/ATLAS būs vistuvojies Zemei.
- gada martā starptelpu objekts 3I/ATLAS pietuvosies Jupiteram, un zinātnieki vēlas izmantot tuvumā esošos kosmiskos aparātus, lai pētītu noslēpumaino komētu. 3I/ATLAS pametīs Saules sistēmu 2026. gadā.
Atstāt komentāru