Masīvās gaismas ķermeņi ātri izdeg – 10 miljonu gadu laikā.
Izraēlas Atvērtā Universitāte un Nevadā, Lasvegasā, esošā universitāte pirmo reizi modelējušas laika brīža ietekmi galaktikas vēsturē uz planētu sastāvu un blīvumu.
Komanda izsekoja visu planētu veidošanās dzīves ciklu: no zvaigžņu dzimšanas un elementu sintēzes līdz sprādzieniem, sadursmēm un planētu iekšējās struktūras veidošanai. Darbs publicēts žurnālā Astrophysical Journal Letters.
Planētas veidojas no materiāliem, kas radīti zvaigžņu iekšienē. Šo materiālu sastāvs ir atkarīgs no zvaigznes mūža ilguma. Masīvās zvaigznes ātri izdeg – 10 miljonu gadu laikā – un sprādzienā izsvaidās vieglie elementi, piemēram, skābeklis, silīcijs un magnijs. Šie elementi veido akmeņainu planētu ārējos slāņus. Savukārt, mazas masas zvaigznes dzīvo miljardiem gadu, piemēram, mūsu Saule, un sprādzienā atbrīvo smagākus elementus – dzelzi un niķeli, kas nepieciešami planētu kodoliem.
Planētas, kas izveidojušās sistēmās, kur abiem zvaigžņu veidiem bija iespēja ieguldīt savus materiālus protoplanētu diskā, satur visus elementu dažādības aspektus. Tās planētas, kas radās tikai no masīvo zvaigžņu materiāliem, ir ar lielākiem mantijām un mazākiem kodoliem. Ja mazas zvaigznes spēj bagātināt telpu ar smagajiem elementiem – dzelzi un niķeli – planētu kodoli kļūst lielāki. Modelis, ko zinātnieki izstrādājuši jaunajā darbā, skaidro, kāpēc vecās akmeņainās planētas ir mazāk blīvas nekā jaunas, piemēram, Zeme.
Pētījums rāda, ka dzīvībai nepieciešamie elementi neparādījās vienlaikus, bet dažādos galaktiskās vēstures periodos, tas ir, apstākļi dzīvības rašanās veidojās pakāpeniski.
Atstāt komentāru