Zinātnieki, analizējot 1972. gada “Apollo-17” misijas laikā uz Zemes nogādātos Mēness iežu paraugus, atklājuši pārsteidzošu izotopu sastāvu, kas liecina par procesiem, kādiem uz Mēness nevajadzētu būt, raksta «Phys», atsaucoties uz žurnālu «Journal of Geophysical Research: Planets».
NASA glabātajos iežos pētnieki konstatējuši neparasti zemu sēra-33 izotopa daudzumu. Šis izotops ir viens no četriem stabilajiem sēra izotopiem, un tā trūkums krasā pretrunā ar līdzšinējiem priekšstatiem par Mēness un Zemes līdzīgo izotopu sastāvu. Sākotnēji zinātnieki domāja, ka rezultāti ir kļūdaini, taču atkārtota analīze tos apstiprināja.
Izotopi ir viena elementa atomi ar atšķirīgu masu, un to attiecība ļauj noteikt iežu izcelsmi. Līdz šim bija zināms, ka Zemes un Mēness iežiem ir gandrīz identiska skābekļa izotopu attiecība, taču jaunie dati rāda — sēra gadījumā tā būtiski atšķiras.
Pētījuma autori piedāvā divus iespējamos skaidrojumus. Pirmais — šī anomālija varētu būt agrīnas Mēness atmosfēras ķīmisko procesu sekas. Sēra-33 trūkums rodas, ja sērs mijiedarbojas ar intensīvu ultravioleto gaismu plānas atmosfēras apstākļos. Tas varētu nozīmēt, ka Mēness kādreiz īslaicīgi bija atmosfēra un notika materiālu apmaiņa starp virsmu un mantiju, kas šobrīd šķiet neiespējami, jo Mēnesim nav plātņu tektonikas.
Otra versija saistīta ar Mēness rašanos. Saskaņā ar dominējošo teoriju tas veidojies pēc sadursmes starp Zemi un Marsa izmēra objektu pirms vairāk nekā 4 miljardiem gadu. Ja šim objektam bijis atšķirīgs sēra izotopu sastāvs, tas varētu izskaidrot, kāpēc Mēness iežos ir “eksotiska sēra” pēdas.
Atklājums varētu mainīt priekšstatus par Mēness agrīno attīstību un pierādīt, ka tā vēsturē notikuši procesi, kurus zinātnieki vēl tikai sāk izprast.
Atstāt komentāru