Aicina Valsts prezidentu nodot otrreizējai caurlūkošanai likumu «Grozījumi Izglītības likumā» 0 38

APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) vērsies ar lūgumu pie Valsts prezidenta, aicinot izmantot Satversmes 71. panta pirmajā teikumā paredzētās tiesības un motivētā rakstā pieprasīt likuma «Grozījumi Izglītības likumā» otrreizēju caurlūkošanu, lai Saeima steidzami novērstu tajā pieļautās nepilnības un nepieļautu nepārdomātu atteikšanos no tālmācības.

Šis likums paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā, proti, aizliegt iespēju mācīties tālmācībā 1.–6. klasē, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, kā arī gadījumus, ja pašvaldība pieņems šādu lēmumu uz vienu gadu. Šādas izmaiņas pamatotas ar šķietamām rūpēm par izglītības kvalitāti – tiek norādīts, ka jaunāko klašu bērniem esot būtiska klātienes vide un pedagoga tiešā klātbūtne, jo «bērns ir tikko sācis skolas gaitas».

Tomēr šāds uzskats balstās kļūdainos pieņēmumos, jo daudzi vecāki un izglītības nozares speciālisti uzsver, ka tālmācības pilnīga aizliegšana sākumskolā ignorēs daudzu bērnu vajadzības un ģimeņu izvēles un problēmu risināšanai būtu jāmeklē citi veidi, nevis kategorisks aizliegums.

APVIENOTAIS SARAKSTS neapstrīd nepieciešamību uzlabot mācību kvalitāti visās skolās, tostarp tālmācības programmās. Tomēr pareizais risinājums ir kvalitātes kritēriju nostiprināšana un konstatēto problēmu novēršana, nevis izglītības formas aizliegšana.

Tālmācības ierobežošana sākumskolā skar bērnu pamattiesības, ģimeņu izvēles brīvību un valsts pienākumu nodrošināt izglītības pieejamību. Deputāti uzskata, ka cilvēku brīvā griba un pārliecība attiecībā uz izglītības veidu ir jārespektē, nevis ar likumu jāierobežo, ja vien tas neliedz bērniem īstenot tiesības uz izglītību. Valsts uzdevums ir nodrošināt izglītības pieejamību un kvalitāti, nevis administratīvā piespiedu kārtā liegt kādu no izglītības formām, kuras daudzas ģimenes ir atzinušas par piemērotām.

Jāņem vērā, ka praksē ģimenēm var būt dažādi iemesli izvēlēties tālmācību, ko nevar nerespektēt.

Jāuzsver, ka arī starptautiskie tiesību principi paredz, ka valstij jānodrošina izglītības pieejamība dažādos veidos, pielāgojoties bērnu un ģimeņu daudzveidīgajām vajadzībām, un nepieļauj situāciju, ka kādam bērnam tiek liegta izglītība tikai tādēļ, ka vienīgais pieejamais veids viņam nav piemērots.

Uz to norāda ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, pasludinot, ka «vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni».

Jāuzsver, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā protokola 2. pants nosaka: «Nevienam nedrīkst liegt tiesības uz izglītību», turklāt valstij ir pienākums respektēt vecāku tiesības nodrošināt bērniem izglītību atbilstoši viņu pārliecībai.