Valdības darba kārtībā iesniegts likumprojekts, kas nosaka sabiedrības interesēs darbojošos personu definīciju un to, kā tās jāaizsargā, raksta LETA ar atsauci uz «Diena».
Anotācijā likumprojektam norādīts, ka pēdējos gados Eiropas Savienībā arvien izplatītāks kļūst stratēģisko tiesas procesu fenomens. Ietekmīgas personas un uzņēmumi tos izmanto kā spiediena instrumentu pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, pētniekiem un citiem cilvēkiem, kuri sabiedrības interesēs izsaka kritiskus viedokļus, tādējādi iebiedējot viņus, nogurdinot un finansiāli un psiholoģiski izsmelot. Kā likums, šādas prasības tiek celtas nevis, lai iegūtu tiesisko aizsardzību, bet lai radītu atturējošu efektu ne tikai pret konkrēto lietas atbildētāju, bet arī pret citiem kritiski domājošiem cilvēkiem, kuri, baidoties no līdzīgām tiesvedībām, pārstāj izteikties par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Visbiežāk stratēģisko tiesas procesu prasības tiek celstas par goda un cieņas aizskārumu, tiesību uz datiem pārkāpumiem un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.
Anotācijā likumprojektam minēti dažādi starptautiskās prakses piemēri, taču precedenti Latvijā netiek pieminēti. 2024. gadā tika pieņemta direktīva, kuras mērķis ir novērst šķēršļus pienācīgai civillietu izskatīšanai, nodrošinot fizisku un juridisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs — tostarp žurnālistu, izdevēju, mediju organizāciju, ziņotāju, cilvēktiesību aizstāvju, sabiedrisko organizāciju, arodbiedrību, pētnieku un akadēmiskās vides pārstāvju — aizsardzību pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret viņiem ar mērķi traucēt viņu darbībai sabiedrības interesēs.
Latvijā līdz šim nav bijuši noteikumi, kas pilnībā atbilstu šīs direktīvas prasībām.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru