Ašeradens: Lēmums par «airBaltic» nepieciešamo papildu kapitālu būs jāpieņem šogad 0 103

Viņš norādīja, ka aviokompānijai piešķirtais īstermiņa aizdevums kalpojis kā tā dēvētais "tilta finansējums", kas ļāvis jaunajai uzņēmuma vadībai sagatavot jaunu biznesa plānu. Satiksmes ministrija ar priekšlikumiem par turpmāko rīcību valdībā varētu nākt augustā vai septembrī.

Ašeradens uzsvēra, ka uzņēmuma turpmākai darbībai ir nepieciešami kapitālieguldījumi, taču to nodrošināšana būs sarežģīta, jo ne valsts budžeta likums, ne Fiskālās disciplīnas regulējums šādu iespēju tieši neparedz. Līdz ar to valdībai būs jāmeklē papildu resursu avoti.

Ministrs atzina, ka "airBaltic" finansēšana būs viens no lielākajiem izaicinājumiem valsts budžetam, ņemot vērā jau apstiprināto budžeta deficītu 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādas saistības var ierobežot valdības iespējas finansēt citas prioritātes šogad.

Viņš piebilda, ka situācija ietekmē arī iespējas sniegt papildu atbalstu iedzīvotājiem, tostarp degvielas cenu pieauguma kompensēšanai, jo jebkuri jauni pasākumi būs jāīsteno atbilstoši fiskālās disciplīnas prasībām un pieejamajiem finanšu resursiem.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka valdības prioritāte ir nodrošināt atbalstu kritiski svarīgiem dienestiem un mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kamēr citu iniciatīvu finansēšanas iespējas būs ierobežotas.

Jau ziņots, ka iepriekš Saeimas deputātu vairākums piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nebalsot.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsam Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.