Par 4 miljoniem eiro Rīgas izglītības iestādēm piedāvās rīkus veiksmīgai pārejai uz mācībām latviešu valodā 0 69

Daļa līdzekļu tiks piešķirta bērnudārziem, lai tajos varētu nodrošināt katrā grupā divus pedagogus un vienu pedagoga palīgu. Tas ļaus intensīvāk nodrošināt latviešu valodas apguvi.

Skolās būs iespējams piemaksāt skolotājiem, kuri iesaistīsies klašu sadalīšanā mazākās grupās, lai palīdzētu skolēniem apgūt valodu.

Tāpat no šī finansējuma plānots apmaksāt pedagoga palīgu darbu un finansēt ārpusklašu aktivitātes, piemēram, rīkojot diskusiju klubus, piesaistot personības, apmaksājot klases kino apmeklējumu, lai noskatītos kādu patriotisku filmu un tamlīdzīgi, skaidroja Ķirsis, piebilstot, ka skolām būs iespēja brīvi izvēlēties, kādas papildu aktivitātes veikt.

Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina (JV) preses konferencē uzsvēra, ka šogad maijā tika pabeigts pirmais solis pārejai uz vienotu skolu. Nākamie soļi paredzēs šos vienotas skolas principus iedzīvināt.

Viņas ieskatā, lai nodrošinātu veiksmīgāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, pirmkārt, vajadzīgi spēcīgi izglītības iestāžu vadītāji, kuri būtu līderi.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) šoruden publiskotajā ziņojumā par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025. mācību gadā secināja, ka lielākajā daļā jeb divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norit atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības.

Galvenie izaicinājumi šajās skolās esot saistīti ar vadības nespēju īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kā arī nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.

Izglītības iestādēm ir izaicinoši nodrošināt latvisku vidi, jo valodas apguvei nepietiek vien ar latviešu valodas stundām. Nepieciešama arī ikdienas saziņa latviski gan starp pedagogiem, gan skolēniem un vecākiem, kā arī mācību materiāli, kas atbalsta valodas prasmju paplašināšanu, norāda IKVD.

IKVD vērojumi liecina, ka tikai 10% izglītības iestāžu pielāgo mācību programmu skolēnu reālajam latviešu valodas zināšanu līmenim, savukārt 80% stundu netiek izmantotas efektīvas valodas pilnveides metodes, piemēram, grupu un pāru darbs. Vērojot mācību stundas, joprojām redzams, ka daļai pedagogu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir izteiksmes grūtības un valodas kļūdas.

Tas ietekmē gan kopējo izglītības vidi, gan pedagogu redzējumu par atbalsta veidu, kas sniedzams bērniem un jauniešiem, gan arī neformālo saziņu ārpus mācību stundām, atzīmē dienests.