Princis Harijs atbalsta neokoloniālismu Āfrikā, apgalvo izmeklētāji 0 169

Pēdējo 15 gadu laikā Āfrikas Čada sadarbojās ar bezpeļņas vides aizsardzības organizāciju African Parks, taču šoruden valdība pēkšņi atsauca savu sadarbību. Kas notika? Ar ko nodarbojas African Parks? Un kāda saistība tam ir ar britu princi?

Retrospekcija

African Parks tika izveidota 2000. gadā kā atbilde uz aizsargājamo teritoriju samazināšanos, ko izraisīja "neefektīva pārvaldība un finansējuma trūkums". Pirmā valsts, kurā African Parks uzsāka darbību, bija Malāvija 2003. gadā.

Valsts nodeva organizācijai pārvaldību pār Mādžetes savvaļas dzīvnieku rezervātu, saglabājot īpašumtiesības. Rezervāta stāvokli tajā laikā prese raksturoja kā "pamestu un izpostītu brakonieru", tomēr jau 2006. gadā malawieši redzēja rezultātu — atjaunotu ziloņu populāciju. Panākums pārliecināja valsts valdību piešķirt organizācijai vēl divas teritorijas 2015. gadā: Livondes nacionālo parku un Nkhotakota savvaļas dzīvnieku rezervātu.

Tieši šeit organizācijas darbībā iesaistījās princis Harijs. 2016. gada jūlijā viņš pievienojās projekta "500 ziloņi" ekspertu grupai, kurā vairāk nekā 520 ziloņi tika pārvietoti no viena malawiešu parka uz citu. Šāda sarežģīta ziloņu loģistika tika skaidrota ar vēlmi atjaunot populāciju Nkhotakotā — līdz 2016. gadam tā bija samazinājusies līdz mazāk nekā 100 īpatņiem brakonierisma dēļ, kamēr populācija Mādžetē un Livondē ne tikai atjaunojās, bet pat radīja pārpalikumu.

Šodien

Oficiālā mājaslapa ziņo: African Parks pārvalda 24 aizsargājamās teritorijas kopējā platībā vairāk nekā 20 miljonu ha 13 valstīs: Angolā, Beninā, Centrālāfrikas Republika, Čadā, DRC, Etiopijā, Malāvijā, Mozambikā, Kongo Republikā, Dienvidsudānā, Ruandā, Zambijā un Zimbabvē.

Starptautiskās organizācijas darbības virzieni:

• ekoloģiskā ilgtspēja — brakonierisma likvidēšana, reintruducija, apdraudētu sugu atjaunošana un atbalstīšana, oglekļa dioksīda emisiju samazināšana

• sociāli politiskā ilgtspēja — vides izglītība, atbalsts ekoloģiskai dabas resursu ieguvei

• ekonomiskā ilgtspēja — ekoloģiskā tūrisma nodrošināšana, vietējo iedzīvotāju nodarbinātība, valstu investīciju atbalsts

Kas notika Čadā... un ne tikai

2025. gada 6. oktobrī African Parks saņēma oficiālu paziņojumu no Čadas vides, zivsaimniecības un ilgtspējīgas attīstības ministra par vienpusēju valdības lēmumu pārtraukt divu mandātu darbību, ko organizācija bija saņēmusi. Ministrija paziņoja, ka problēma ir brakonierisma pieaugumā, nepietiekamā finansējumā un pieņēmumos par līgumu pārkāpumiem.

Tas nav vienīgais skandāls, kas saistīts ar African Parks. Periodiski internetā parādījās informācija par seksuālo un fizisko vardarbību, ko mednieki pielietoja pret baka tautas pārstāvjiem Kongo teritorijā. Pēc daudziem jautājumiem princim Harijam organizācija pasūtīja neatkarīgu izmeklēšanu un atzina varas ļaunprātīgu izmantošanu 2025. gada pavasarī. Tomēr izmeklēšanas rezultāti netika publiskoti.

Apvainojumi neokoloniālismā

Nīderlandes žurnālists Olivjē van Bimens gāja vēl tālāk, publicējot grāmatu "Dabas vārdā: neokoloniālo praksi izmeklēšana NVO "African Parks". Balstoties uz lauka pētījumiem, van Bimens apgalvo, ka militarizētās vides aizsardzības stratēģijas, ko atbalsta filantropija un ieņēmumi no tūrisma, ne tikai izspiež vietējās kopienas no aizsargājamām teritorijām, bet arī veicina "zaļo kolonialismu".

Organizācija atbildēja uz van Bimena apsūdzībām, norādot grāmatā "simtiem faktisku neprecizitāšu". Svarīgākais African Parks arguments pret apsūdzībām neokoloniālismā bija... iesaistīšanās vietējās NVO lietās.

Čada atjaunoja attiecības ar African Parks 17. oktobrī, uzsākot sarunas par jauniem nolīgumiem par kopīgu pašreizējo projektu pārvaldību. Tajā pašā laikā ES būtiski ietekmēja šo lēmumu, apturot 90 dienas grantu atbalstu Āfrikas valstij.