Saskaņā ar jaunākā Norstat biroja veiktā pētījuma datiem par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret parādiem, 78% respondentu, saņemot informāciju par parādu, nekavējoties samaksātu parādu vai sazinātos ar kreditoru vai parādu piedzinējiem.
Tajā pašā laikā katrs piektais (21%) neko nedarītu vai uzreiz apstrīdētu parādu. 10% aptaujāto atzina, ka šobrīd nevarētu novirzīt pat nelielas summas parāda dzēšanai.
Tikai 22% aptaujāto justos droši un sazinātos ar parādu piedzinējiem, lai atrisinātu situāciju. Starp galvenajām problēmām, kas traucē cilvēkiem tikt galā ar parādiem caur parādu piedziņas uzņēmumu, respondenti minēja bailes un nenoteiktību.
Lielākā daļa aptaujāto (70%) piekrīt, ka cilvēkam ir jāatbild par saviem parādiem. Sabiedrībā nostiprinās izpratne par personisko atbildību un finanšu disciplīnu, kas var kļūt par pamatu atbildīgākai "parādu kultūrai" Latvijā, norādīts pētījumā. Vislielāko atbalstu šai idejai izteica respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, bet latviešu valodā runājošie aptaujātie kopumā biežāk demonstrē pieķeršanos personiskajai atbildībai nekā krievu valodā runājošie.
"Sabiedrībā joprojām ir dzīvi stereotipi par parādu piedziņu kā par skarbu un bezpersonisku procesu, tomēr patiesībā mūsdienu parādu administrēšana Latvijā ir caurspīdīga, stingri regulēta un godīga," komentē parādu piedziņas uzņēmuma B2 Impact valdes priekšsēdētāja Inga Veide.
Saskaņā ar rezultātiem 38% Latvijas iedzīvotāju vērtē parādu piedziņas uzņēmumu reputāciju drīzāk negatīvi, 7% — drīzāk pozitīvi. Kopējais priekšstats par parādu piedzinējiem pagaidām paliek skeptisks. Bet sabiedrībā pieaug izpratne par šīs nozares nozīmīgumu: jau 28% aptaujāto nosauca efektīvu parādu administrēšanu par svarīgu ekonomikas funkcionēšanai.
Atbildot uz jautājumu, kādu summu viņi personīgi varētu šobrīd novirzīt parāda dzēšanai — piemēram, par neapmaksātu sodu vai rēķinu, — 16% respondentu paziņoja, ka viņiem ir pietiekami uzkrājumi nekavējoties maksāšanai. Vēl 12% varētu samaksāt līdz 50 eiro, bet katrs desmitais atzina, ka nespētu segt pat nelielu parādu.
Tas parāda, ka ievērojamai daļai sabiedrības joprojām trūkst finansiālās "drošības spilvena", kas ļautu elastīgi reaģēt uz neparedzētām situācijām.
Atstāt komentāru