Uztura šķiedrvielas nav pilnībā sagremojamas, kas dabiski raisa jautājumu: kāpēc tās vajadzīgas? Apskatīsim, kā uztura šķiedrvielas ietekmē cilvēka veselību.
Uztura šķiedrvielas veicina sāta sajūtas veidošanos un uzlabo pārtikas uzsūkšanos. Tās aktivizē gremošanas trakta motoriku, novēršot dažādus gremošanas traucējumus. Turklāt uztura šķiedrvielas palīdz organismam atbrīvoties no vielmaiņas produktu un toksīnu atlikumiem, kā arī uzlabo zarnu mikrofloras stāvokli. To trūkums var negatīvi ietekmēt ne tikai gremošanas trakta darbību, bet arī veicināt sirds un asinsvadu slimības, autoimūnas saslimšanas, imunitātes samazināšanos un pat onkoloģiskas slimības.
Uztura šķiedrvielu avoti
Galvenais uztura šķiedrvielu avots ir augu izcelsmes produkti, kas uzsver to regulāras lietošanas nozīmīgumu.
Ieteicams, ka vesels cilvēks katru dienu patērē 30 g uztura šķiedrvielu. Zemāk — produktu saraksts ar lielāko šķiedrvielu saturu uz 100 g:
kviešu klijas — 43 g;
pilngraudu maize — 6 g;
griķu graudi — 2,7 g;
makaroni — 1,1 g;
rieksti — 4 g;
pupas — 2,5 g;
baltais kāposts — 4,2 g;
burkāns — 2,4 g;
tumši zaļie lapu dārzeņi — 2 g;
sēnes — 6,8 g;
žāvēti āboli — 14 g;
rozīnes — 9,6 g;
žāvētas aprikozes — 18 g.
Pasaules Veselības organizācija iesaka katru dienu lietot vismaz 400–500 g dārzeņu un augļu. Lai kompensētu uztura šķiedrvielu trūkumu, pārtikas rūpniecība bagātina produktus ar šīm vielām. Graudaugu izstrādājumos pievieno nešķīstošās šķiedrvielas, bet piena produkti tiek bagātināti ar šķīstošajām šķiedrvielām, kas pozitīvi ietekmē zarnu mikrofloru.
