Sinepe ir neatņemama daļa no daudziem ēdieniem, sākot no gaļas līdz aukstajam ēdienam Jaunajā gadā. To var uzsmērēt uz sviestmaizes ar ceptu desu vai pasniegt pie desiņām un hotdogiem. Bet vai mēs esam domājuši par to, cik noderīga šī mērce ir mūsu veselībai? Ko tā var mums piedāvāt?
Sinepe ir viens no vecākajiem mērces veidiem, kas cilvēcei ir zināma jau gadsimtiem ilgi. Tāpat kā slavenie garšaugu liķieri un stiprie alkoholiskie dzērieni, sinepe sākotnēji tika izmantota ārstnieciskos nolūkos. Tāpēc pašai augu un tā sēklām ir ievērojama labvēlība.
Sinepes labums
„Sasmalcinātā masa un sinepju eļļa pēc sastāva un īpašībām pārsniedz pat olīveļļu,” apgalvo Svetlana Peres de Montes Ratheringk, klīniskā ģenētiķe un uztura speciāliste. „Tās satur gaistošos ēteriskos eļļas, nepiesātinātās taukskābes, taukos šķīstošos vitamīnus A un K, ūdenī šķīstošos B grupas vitamīnus un C vitamīnu, kā arī dažādus minerālus.”
Sinepe ir izteiktas ārstnieciskas īpašības:
stimulē kuņģa sulas ražošanu, kas ir īpaši noderīgi, ja skābums ir zems;
C vitamīns un ēteriskās eļļas sinepēs veicina krēpu atšķaidīšanu un tās labāku izvadīšanu;
nomāc patogēnās floras augšanu kuņģa-zarnu traktā;
paātrina audu dziedināšanu un reģenerāciju;
ir izteikts asins stimulējošs efekts, pateicoties glikozīdiem;
paātrina tauku uzsūkšanos un pārstrādi, kas samazina sirds un asinsvadu slimību riskus;
maigi stimulē zarnu peristaltiku, ir viegla žultsdzenošā viela un piemīt antioksidanta īpašības.
Ir svarīgi atzīmēt, ka sinepe ir noderīga ne tikai kulinārijā. Sinepju pulveris silda un tiek izmantots sinepju plāksteriem un sildošiem kompresiem (piemēram, zeķēs, kad ir saaukstēšanās).
Turklāt sinepju pulveri var izmantot trauku mazgāšanai un virtuves virsmu tīrīšanai, jo tas efektīvi uzsūc un noņem taukus, pateicoties alilēteriskajai eļļai. Tas arī spēj izvadīt vecus traipus no mēbelēm un neitralizēt nepatīkamas smakas.
„Sinepju pulveris var saglabāt gaļu bez ledusskapja vairākas dienas, novēršot puves procesus,” piebilst Peres de Montes Ratheringk.
Krievu vai dižoniešu sinepe?
Starptautisko šo garšvielu cienītāju vidū bieži rodas strīdi par to, kura sinepe ir labāka: parastā vai dižoniešu? Patiesībā viss ir atkarīgs no personīgajām vēlmēm — „garša un krāsa”.
„Abas garšvielas padara ēdienus izteiksmīgākus un tām ir līdzīgas pozitīvas īpašības un vitamīnu komponenti, taču tām ir arī savas kontrindikācijas,” brīdina eksperte.
Krievu sinepe izceļas ar asāku un dedzinošāku garšu, kā arī vienkāršu sastāvu. Tā sastāv no sinepju pulvera, ūdens, augu eļļas un sāls, dažreiz ar skābes pievienošanu: citrona sulas, etiķa vai citronskābes. Šo sinepi pasniedz pie gaļas, aukstā ēdiena, pelmeņiem un izmanto salātu mērču pagatavošanai.
Dižoniešu sinepe, savukārt, ir maigāka un saldenāka garša, satur veselas sēklas, nevis sasmalcinātu masu, kas padara tās garšu maigāku. To biežāk izmanto sviestmaizēs, hamburgeros, saldos marinādos, zivju mērcēs un karstos gaļas un dārzeņu ēdienos.
Šai garšvielai ir vāji salda, nedaudz krēmīga, pikanta un ass garša. To gatavo no sinepju sēklām, pievienojot dažādus sastāvdaļas: brūnas sinepju sēklas, verjus (nenogatavojuša vīnogu sula, kas pazīstama arī kā agbora), baltvīnu vai vīna etiķi. Sastāvā var būt anšovi, jūraszāles, ķiploki, ass pipars, estragons, medus un dažādi rieksti.
Turklāt ir arī citi divi populāri sinepju veidi:
Melnā sinepe (Brassica nigra Koch). Asāks un spilgtāks produkts, kas nāk no Tuvo Austrumiem.
Balta sinepe (Brassica alba Boiss). Bez aromāta un rupjāka garša, tāpēc prasa papildu garšvielu pievienošanu. Dzimtene — Vidusjūras valstis.
Sertāra lapu sinepe (Brassica juncea Czern). Nāk no Ķīnas un Indijas. Lapas ir ar izteiktu sinepju garšu, ēdami ir arī stublāji un auga sēklas.
Holandiešu sinepe. Duisburgā (Holandes pilsētā) sinepi ražo kopš 1457. gada, un joprojām produktu, kas pagatavots pēc vecās receptes, var atrast vietējās veikalos.
Sinepes kaitējums
Pat visnoderīgākajam produktam ir savas kontrindikācijas. Liela sinepju lietošana var kaitēt veselībai.
Sinepe ir kontrindicēta:
paaugstinātam kuņģa skābumam;
nieru slimībām (īpaši pie nefrīta un pielonefrīta);
akūtām zarnu iekaisuma slimībām: gastrīts, enterokolīts, čūla;
varikozām vēnām (pat ārējai lietošanai);
pārtikas alerģijām;
bērnu vecumā (līdz 3 gadiem).
„Nevajadzētu aizrauties ar garšvielu vakariņu laikā un pirms miega,” iesaka Peres de Montes Ratheringk, „jo tās ass garša var kairināt receptorus un aktivizēt vielmaiņas procesus, kas var ietekmēt aizmigšanu.”
Pārmērīga garšvielu lietošana var izraisīt bradikardiju, kuņģa gļotādas iekaisumu un iekaisuma slimību saasināšanos zarnās.
Kāds sinepju daudzums ir drošs lietošanai?
Ja nav kontrindikāciju, pieaugušais cilvēks var apēst 1-2 tējkarotes. „Bērniem līdz 12 gadu vecumam labāk vispār izvairīties no sinepēm,” brīdina eksperte, „tā kā tās spēj paaugstināt skābumu.”
„Arī es ieteiktu neēst sinepes pārāk bieži,” piebilst viņa. „Jo vairāk mēs ēdam asu pārtiku, jo nabadzīgāks kļūst mūsu garšas uztveres spektrs, pateicoties hiperstimulatīviem un receptoru kairinājumiem. Atjaunot receptoru jutīgumu ir diezgan grūti. Tāpēc labāk neēst sinepes biežāk kā divas līdz trīs reizes nedēļā.”
