Lai uzturētu veselību, ir ārkārtīgi svarīgi katru dienu saņemt pietiekamu olbaltumvielu daudzumu. Zināmie olbaltumvielu avoti ietver zīdītāju un putnu gaļu, zivis, jūras veltes, piena produktus, kā arī augu avotus, piemēram, pākšaugus, riekstus un sēklas. Mēs visi zinām, ka nepieciešams noteikts olbaltumvielu daudzums dienā. Tomēr bieži izvēlamies produktus, kas bagāti ar taukiem, nevis olbaltumvielām, kas noved pie olbaltumvielu trūkuma organismā.
Pirmkārt, jāatsakās no cerības uz piena produktiem. «Mārketinga kampaņas uzsver augsto olbaltumvielu saturu jogurtos, — brīdina dietoloģe-nutrioloģe Natālija Djužaja-Rešetņikova, vairāk nekā 10 unikālu svara samazināšanas programmu autore. — Bet jāatceras, ka piena olbaltumvielas, lai arī tiek uzskatītas par pilnvērtīgām, daudziem cilvēkiem netiek uzsūktas fermentu trūkuma dēļ, lai sagremotu laktozi. Rezultātā, nevis gūstot labumu no piena produktiem, cilvēks saskaras ar iekaisuma procesiem un liekā svara pieaugumu. Ir cilvēku kategorijas, kuriem piena produkti ir nepieciešami, bet lielākajai daļai tie nav obligāti».
Tāpat taukainie gaļas veidi nesniegs pietiekamu olbaltumvielu daudzumu. «Cūkgaļa un jēra gaļa satur olbaltumvielas, bet mazākos daudzumos un ar augstu tauku saturu,» — norāda dietoloģe un uztura trenere Irina Vorobeikova.
Diemžēl pākšaugi arī nav uzticams olbaltumvielu avots. «Ir svarīgi saprast, ka augu olbaltumvielas nav vispilnvērtīgākās, — uzsver Natālija Djužaja-Rešetņikova. — 100 g turku zirņu satur 20 g olbaltumvielu, bet tas ir uz sausās vielas. Jāņem vērā vārīšanas pakāpe. Turklāt tajos ir gandrīz 50 g ogļhidrātu. Augu olbaltumvielas uzsūcas tikai par 30 procentiem. Tātad, ja jūs apēdat 300 g turku zirņu putras, kas pagatavota no 100 g turku zirņu, organismā nonāk 20 g olbaltumvielu, bet uzsūcas tikai 9».
«Lielākā daļa proteīna batoniņu patiesībā satur vairāk ogļhidrātu nekā olbaltumvielu. Daudzi uzskata, ka lēcas un turku zirņi ir tikai olbaltumvielu produkti, bet tajos ir vairāk ogļhidrātu nekā olbaltumvielu,» — piekrīt kolēģiem Andrejs Nevska, dietologs un nutriologs. Viņa vārdiem sakot, nevajadzētu arī pārmērīgi lietot sierus: «Pastāv uzskats, ka sieri ir olbaltumvielas. Patiesībā sieros ir proteīns, bet, piemēram, maskarponē — tas ir taukaināks produkts, un olbaltumvielu tajā nav tik daudz. Kausētie sieri arī satur maz olbaltumvielu, lai gan tiek uztverti kā sieri, tātad kā olbaltumvielu avots».
Kādi ir olbaltumvielu trūkuma riski?
Uztura līdzsvara ievērošana un pietiekama olbaltumvielu uzņemšana, kas labi uzsūcas, ir svarīga uzdevums, veidojot savu ēdienkarti. Ja jūs ēdat produktus, kas nesniedz nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu, tas var novest pie nopietnām veselības sekām.
Regulāri jālieto kvalitatīvi olbaltumvielu avoti: cilvēks ir olbaltumvielu struktūra. Mūsu muskuļi un iekšējie orgāni sastāv no olbaltumvielām un ūdens. Pastāvīga olbaltumvielu trūkums var izraisīt nepatīkamas sekas, ir pārliecināts Andrejs Nevska. Starp ātrākajām olbaltumvielu trūkuma sekām ir:
— vielmaiņas palēnināšanās;
— imunitātes samazināšanās;
— disbalanss hormonālajā sistēmā;
— fiziska vājums un paātrināta novecošana;
— muskuļu vaļīgums un vājums;
— ādas plānums, elastības zudums un vaļīgums;
— bagātīga matu izkrišana;
— naglu trauslums un šķelšanās;
— grumbu parādīšanās uz sejas.
Andreja Nevska vārdiem sakot, visizteiktākie šie simptomi izpaužas cilvēkiem, kuri ilgu laiku izvairās no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Lai organisms normāli funkcionētu, ir nepieciešams saņemt olbaltumvielas no pārtikas. Tas pats nespēj pats ražot dažus olbaltumvielu savienojumu veidus, bet augu olbaltumvielas nevar pilnībā aizstāt dzīvnieku olbaltumvielas.
Olbaltumviela ir normāla vairogdziedzera darbība. «Hipotireozes (vairogdziedzera hormonu nepietiekama ražošana) cēlonis bieži ir olbaltumvielu trūkums, — brīdina Natālija Djužaja-Rešetņikova. — Hipotireoze ir mūsdienu sabiedrības problēma. Daudzi pat nenojauš, ka dzīvo hormonālo un olbaltumvielu trūkuma stāvoklī, vienlaikus lietojot nomierinošos līdzekļus. Pēc tam viņi sāk lietot hormonus, ēdot, piemēram, tikai makaronus. Jāveic vienkārša uztura korekcija. Tas pats tiroksīns tiek sintezēts tieši no aminoskābes, kas atrodas gaļā.
Vēl viena izplatīta mūsdienu sieviešu problēma ir zems progesterona līmenis. Tā sintēzei arī nepieciešama olbaltumviela. Dažādi anēmijas stāvokļi bieži rodas olbaltumvielu trūkuma dēļ. Tajā pašā laikā cilvēks nejūt izsalkumu, viņa uzturs sastāv no ātrās ēdināšanas. Vai policistisko olnīcu sindroms, kas kļuvis pārāk izplatīts. Pētījumi rāda, ka policistisko olnīcu cēlonis bieži ir insulīna rezistence vai 2. tipa diabēts.
Ja analizē cilvēku uzturu, kuri cieš no šīs slimības, bieži var pamanīt, ka viņi neēd gaļu un olas. Viņu ēdienkartē ir pica, makaroni, ruļļi un, protams, konditorejas izstrādājumi. Meitenes, kurām ir problēmas ar ciklu, var pārbaudīt: samaziniet cukura daudzumu. Vēl labāk — pilnībā izslēdziet to. Palieliniet kvalitatīvu olbaltumvielu produktu daudzumu savā uzturā, pievienojiet B grupas vitamīnus un C vitamīnu — un jūsu cikls normalizēsies.
Bez olbaltumvielām organisms var sākt pakāpeniski sabrukt. Pirmie cieš hormoni, tiek traucēta nervu sistēmas darbība. Daudzi, kas ēd ātrās ēdināšanas un saldumus, nenojauš, ka, papildus aptaukošanās, viņiem var būt kaut kas līdzīgs Kvašiorkora sindromam. Šī slimība tika reģistrēta reģionos ar pārtikas trūkumu bērniem no 1 līdz 4 gadiem un tiek uzskatīta par bērnu problēmu. Tomēr liels vēders bieži novērojams tievajiem veģetāriešiem. Daudzi, saskaroties ar šo simptomu, sāk aktīvi zaudēt svaru, ierobežojoties tikai ar dārzeņiem un augļiem, bet vēders šajā laikā turpina palielināties. Veselam cilvēkam ar normālu olbaltumvielu līmeni vēders jābūt tikai nedaudz izliekts.
