Burbuļi, kurus mēs redzam alus glāzē, ir oglekļa dioksīds. Tas veidojas alus vārīšanas procesā, kā arī papildu CO2 tiek pievienots alus iepildīšanas laikā bundžās un pudelēs. Kad spiediens samazinās — t.i., atverot bundžu vai pudeli — oglekļa dioksīds cenšas pamest pārsātināto šķīdumu.
Pētnieku grupa no Reimsa universitātes nolēma noskaidrot, cik daudz burbuļu veidojas alū no tā atvēršanas brīža līdz pilnīgai to parādīšanās pārtraukšanai. Eksperimentam tika izvēlēts alus ar alkohola saturu 5% un tilpumu 250 ml, kuru ieleja puslitra glāzē pie temperatūras 6 °C.
Burbuļu skaits svārstījās no 200 000 līdz 2 miljoniem. Galvenie faktori, kas ietekmē alus „burbuļainību”, ietver oglekļa dioksīda koncentrāciju, burbuļu izmēru (kuri palielinās, paceļoties uz virsmas) un laiku, kurā burbuļi veidojas. Noteiktā brīdī oglekļa dioksīds pārstāj iziet no šķidruma gaisā, un šis brīdis ir atkarīgs no dažādiem faktoriem: alus temperatūras, tilpuma un, protams, CO2 koncentrācijas.
Pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā ACS Omega. Alus garša, tostarp, ir atkarīga no tā gāzētības, t.i., no burbuļiem, tāpēc šis pētījums var izrādīties noderīgs alus ražotājiem.
