Latvija ik gadu eksportē un importē aptuveni miljonu tonnu atkritumu. Tomēr, kā vēsta laikraksts «Latvijas Avīze», daļa pārvadājumu var pastāvēt tikai uz papīra, ļaujot negodprātīgiem uzņēmējiem nopelnīt miljonus eiro un apiet kontroles sistēmu.
Atkritumu tirdzniecība jau sen kļuvusi par nozīmīgu Latvijas ārējās tirdzniecības daļu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts vides dienesta datiem caur Latvijas robežu ik gadu tiek pārvietots aptuveni miljons tonnu dažādu atkritumu. Šajā apjomā ietilpst gan eksportētie, gan importētie materiāli, kas paredzēti pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.
Galvenie atkritumu plūsmas virzieni ir Latvija un Lietuva.
No Latvijas uz Lietuvu galvenokārt eksportē papīra un kartona iepakojumu, metālu, plastmasu, gumiju, mehāniski apstrādātus atkritumus un izlietotus katalizatorus. Savukārt Latvijā importē plastmasas iepakojumu, metāllūžņus, naftas produktu atkritumus un citus materiālus.
No pirmā acu uzmetiena šādas plūsmas var skaidrot ar uzņēmumu specializāciju atkritumu pārstrādē. Piemēram, Latvijā darbojas uzņēmums «Nordic Plast», kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem plastmasas pārstrādātājiem Ziemeļeiropā.
Tomēr, kā norāda Latvijas Avīze, daļa operāciju var slēpt mazāk caurspīdīgas shēmas. Pēc izdevuma datiem, daži uzņēmēji izmanto pārrobežu atkritumu pārvadājumu sistēmu, lai noformētu fiktīvas piegādes. Formāli atkritumi šķērso robežu un tiek nosūtīti uz pārstrādi, taču faktiski tie var nenonākt līdz dokumentos norādītajam galamērķim.
Ja šāda prakse tiešām pastāv, valsts zaudē ievērojamus nodokļu ieņēmumus, savukārt shēmas dalībnieki gūst simtiem eiro peļņu no katras nepareizi deklarētās tonnas atkritumu.
Runa ir par tirgu, kur pat nelielas novirzes var pārvērsties lielās summās. Pie pārvadājumu apjomiem simtiem tūkstošu tonnu potenciālie budžeta zaudējumi var sasniegt miljonus eiro.
Izdevums pievērš uzmanību arī uzraudzības iestāžu lomai. Pēc publikācijas autoru domām, iespēja deklarēt atkritumu pārvietošanu galvenokārt, balstoties uz dokumentiem, rada riskus ļaunprātīgai rīcībai un rada jautājumus godprātīgiem tirgus dalībniekiem.
Šī problēma nav tikai Latvijas mēroga. Katru gadu Eiropas Savienībā tiek pārvietots aptuveni 67–70 miljoni tonnu atkritumu. Vēl vairāk nekā 35 miljoni tonnu tiek eksportēti ārpus ES, galvenokārt uz Turciju. Dažādu starptautisku institūciju vērtējumā no 15% līdz 30% šādu pārvadājumu var būt ar pārkāpumu pazīmēm.
Nelegālas darbības ar atkritumiem arvien biežāk tiek uzskatītas par vienu no ienesīgākajām vides noziedzības jomām. Par to iepriekš brīdinājis arī Finanšu izlūkošanas dienests savos ziņojumos par ar vidi saistītu noziegumu radītajiem naudas atmazgāšanas riskiem.
Ņemot vērā atkritumu pārstrādes tirgus izaugsmi un Eiropas pāreju uz aprites ekonomiku, kontrole pār atkritumu pārvietošanu kļūs tikai svarīgāka. Galvenais jautājums — cik efektīvi valsts iestādes spēj sekot atkritumu reālajām plūsmām, ne tikai dokumentiem, kas pavada to pārvadāšanu.
