Bank of America iesaka 2026. gadā ieguldīt zeltā 0 64

Bank of America ir publicējis 2025. gada visefektīvāko ieguldījumu reitingu. Otru gadu pēc kārtas labākais rezultāts bija zeltam — tā cena kopš gada sākuma pieauga par 65 % un dubultoja rezultātu salīdzinājumā ar ieguldījumiem riskantākajās attīstības valstu akcijās. Krievijā cēlā metāla iegāde nesa mazāk nekā 30 % atdevi, taču pat šāds rezultāts pietika, lai vadītu vietējo labāko ieguldījumu reitingu. 2026. gadā analītiķi sagaida turpmāku pieaugumu un neizslēdz 5 000 $ sasniegšanu, kas nozīmētu vēl apmēram 14 % kāpumu.

Otru gadu pēc kārtas Bank of America (BofA) analītiķu sastādīto visefektīvāko ieguldījumu reitingu vadīja zelts. Nepilnos 12 mēnešos, kas noslēdzās 17. decembrī, tā cena pieauga gandrīz par 65 %, vairāk nekā divkāršojot 2024. gada rezultātu. Reitinga otrajā un trešajā vietā ierindojās attīstīto valstu akciju indeksi bez ASV un Kanādas (MSCI EAFE) un attīstības valstu indeksi (MSCI EM), kuri nepilnā gadā pieauga aptuveni par 30 %. Ceturtajā vietā ar 15,7 % rezultātu atradās ASV indekss S&P 500. Piecu labāko ieguldījumu risinājumu noslēdz augstas ienesīguma obligācijas (Global High Yield), kuru ieguldījumi deva 10,2 %. Pārējie reitingā iekļautie aktīvi — investīciju līmeņa obligācijas, US Treasuries (UST), izejvielas, skaidra nauda vai naudas tirgus fondi, kā arī nekustamā īpašuma fondi (REITs — Real Estate Investment Trust) — investoriem deva 3,5–10 %.

Spēcīgāks zelta cenas pieaugums pēdējā pusgadsimtā bija tikai vienu reizi — 1979. gadā par 126 %, līdz 512 $ par unci. Toreiz lēcienu izraisīja pasaules inflācijas pieaugums enerģijas krīzes apstākļos, ko izraisīja Irānas revolūcija, kā arī pieaugošie ģeopolitiskie riski saistībā ar PSRS militārās kampaņas sākumu Afganistānā. «Augsta inflācija, ģeopolitiskā nenoteiktība un spekulatīvs uzbudinājums izveidoja spēcīgu tendenču. Zelta cena veica vēsturisku lēkmi: no 226 $ 1979. gadā līdz rekordam virs 850 $ 1980. gada janvārī,» — norāda Moneymatika izpilddirektors Maksims Molderfs.

Zelta cenas pieaugumu 2025. gadā izraisīja kopums fundamentālu un spekulatīvu iemeslu. Jau gada sākumā tirgus redzēja, ka ASV ekonomika palēninās, un FRS stingras politikas iespējas bija ierobežotas ar milzīga budžeta deficīta apmēriem un nepieciešamību refinansēt lielus aizņēmumu apjomus. Šādos apstākļos, kā norāda Astero Falcon portfeļa pārvaldniece Alena Nikolajeva, jau iepriekš sāka veidoties gaidas par zemākām likmēm vēl pirms faktiskiem lēmumiem, un tie iedibināja pamatpieprasījumu pēc zelta kā aizsardzības pret FRS nākamajiem soļiem un reālās atdeves samazināšanos.

Pirmo pavasara mēnešu laikā kotācijām ietekmi radīja arī ģeopolitiskie faktori, galvenokārt ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktā tarifu kara paplašināšana pret galvenajiem tirdzniecības partneriem. Šādos apstākļos pieauga pasaules ekonomikas fragmentācijas riski, kas neizbēgami novestu pie inflācijas kāpuma, pret ko tradicionāli darbojas zelts. Turklāt, dēļ ASV prezidenta ārpolitikas neparedzamības, visā pasaulē strauji samazinājās uzticība dolāra aktīviem, un centrālās bankas, pirmkārt attīstības valstīs, aktivizēja ASV valsts obligāciju aizvietošanu savās rezervēs ar fizisku metālu. Pēc World Gold Council (WGC) datiem 2025. gada deviņos mēnešos pasaules centrālās bankas iegādājās rezervēm 633 tonnas zelta. Rezultātā aprīļa sākumā zelta cena pirmo reizi vēsturē sasniedza 3 500 $ par unci, pieaugot kopš gada sākuma vairāk nekā par 30 %.

Pēc šāda rallija tirgus paņēma loģisku pauzi, un četrus mēnešus — no aprīļa vidus līdz augusta vidum — kotācijas turējās šaurā koridorā — no 3 120 $ līdz 3 300 $ par unci. Šai atelpai veicināja tarifu darbības pauze, ko veica ASV, kā arī Baltā nama administrācijas sarunu sākums ar galvenajiem tirdzniecības partneriem. Šajā periodā, kā norāda Alena Nikolajeva, tirgus uz laiku pārstāja paredzēt strauju un ātru centrālo banku likmju samazināšanos. Inflācijas dati stabilizējās, dolārs un reālās atdeves nedaudz nomierinājās. Taču tā kā ASV parādu problēmas nebija pazudušas un budžeta deficīts palika noturīgi augsts, fundamentālu iemeslu zelta cenas pagriezienam nebija.