«Tā ir jaunā kara realitāte Eiropā!» - Slaidiņš 0 66

Viņš norāda, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā vairs nevar runāt par karadarbību tikai kā par notikumiem konkrētā frontes zonā. Īpaši tas attiecas uz dronu triecieniem, kuru ietekme un apdraudējums var sniegties tālu ārpus tiešās karadarbības teritorijas.

Slaidiņa ieskatā arī Latvijai un citām Eiropas valstīm jābūt gatavām šāda veida karam. Tas nozīmē mācīties no Ukrainas pieredzes un pārņemt labākos risinājumus, kurus ukraiņi attīstījuši kara laikā. Īpaša uzmanība jāpievērš gaisa telpas aizsardzībai, kibertelpai un informācijas videi.

Pēc Slaidiņa teiktā, Baltijas valstis jau sāk izjust kara atblāzmu, ar ko Ukraina dzīvo ik dienu. Mūsdienu dronu karadarbība nav tikai pašu bezpilota lidaparātu jautājums. Tā ietver arī navigācijas sistēmas, GPS signālu slāpēšanu, koordinātu aizstāšanu, elektronisko karadarbību un dažādus dezorientācijas līdzekļus.

Viņš uzskata, ka pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO Baltijas jūra var kļūt par vienu no galvenajām konfrontācijas zonām starp aliansi un Krieviju. Šādos apstākļos Krievija, pēc Slaidiņa domām, turpinās pārbaudīt NATO spējas — gan ar droniem, gan elektronisko karadarbību, gan provokācijām un informācijas operācijām.

Slaidiņš norāda, ka ar šādiem izaicinājumiem jau saskārušās Igaunija, Lietuva un Polija. Vienlaikus viņš piebilst, ka informācijas telpā šādi incidenti nereti tiek izmantoti spriedzes pastiprināšanai. Paziņojumi par iespējamu iebrukumu vai citiem draudiem var kļūt par daļu no informatīvajām operācijām, kas rada sabiedrībā apjukumu un nedrošību.

Pēc Slaidiņa domām, šobrīd Eiropas drošības atslēga lielā mērā atrodas Ukrainā. Viņš uzsver, ka Ukrainai ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai apturētu Krievijas agresiju, jo tās sekas arvien tiešāk izjūt arī pārējā Eiropa.