Padzer ūdentiņu, paliks vieglāk! Nē, tas nav mīts 0 57

Protams, pietiekama ūdens uzņemšana ir svarīga katru dienu, taču vēl svarīgāk ir to iemalkot stresa laikā. Stress ir tas, ko mēs piedzīvojam, kad mūsu smadzenes un ķermenis cenšas tikt galā ar izaicinājumu, briesmām vai nenoteiktību, ierosinot virkni fizisku reakciju, piemēram, paātrinātu sirdsdarbību un paaugstinātu adrenalīna līmeni, lai sagatavotu mūs kādai rīcībai.

Paātrināta sirdsdarbība un adrenalīna pieplūdums organismā ierosina stresa ciklu, kas laika gaitā var kaitēt veselībai un pat ir saistīts ar paaugstinātu tādu slimību kā diabēts, aptaukošanās un sirds un asinsvadu slimības risku.

Saikne starp stresu un hidratāciju

Saistība starp hidratāciju un stresu ir labi dokumentēta. Būtībā, kad esat dehidrēts, jūsu ķermenis jau atrodas stresa stāvoklī. Stresa laikā smadzenes izdala stresa hormonus, kas iedarbina ķēdes reakciju visā organismā.

Sinsinati Universitātes pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal of Neuroscience, tika secināts, ka tas, cik labi jūs esat hidratēts, tieši nosaka, cik efektīvi jūsu ķermenis, prāts, emocijas un uzvedība spēj tikt galā ar stresu.

Savukārt pētījumā, kas publicēts žurnālā World Journal of Psychiatry, atklājās, ka tīra ūdens dzeršana ievērojami samazina depresijas un trauksmes gadījumus – abus stāvokļus, kas cieši saistīti ar stresu.

„Katrai jūsu ķermeņa šūnai ir nepieciešams ūdens, lai tā pareizi funkcionētu,“ skaidro pētnieki. Smadzenes sastāv no 75% – 85% ūdens, un pat neliela – tikai 2% – dehidratācija var izraisīt nogurumu, atmiņas traucējumus, grūtības ar uzmanības koncentrēšanu un garastāvokļa svārstības.

Tas ir tieši saistīts ar stresu. Ūdens patēriņa samazināšanās pat par puslitru paaugstina kortizola līmeni – galveno stresa hormonu. Ilgstoša paaugstināta kortizola ražošana var novest pie virsnieru noguruma.

Šādā dehidratācijas un stresa ciklā bieži pastiprinās arī depresija un trauksme, kas rada vēl lielāku slodzi organismam. Ūdens ir nepieciešams arī tam, lai triptofānu pārvērstu par serotonīnu – dabisko labsajūtas hormonu.

Saikne starp smadzeņu darbību, barības vielām un hidratāciju

Ir atklāta arī saikne starp dehidratāciju un samazinātu smadzeņu darbību. Tas liecina, ka ilgstoša nepietiekama ūdens uzņemšana negatīvi ietekmē izpildfunkcijas. Smadzeņu frontālā daiva, kas ir atbildīga par garastāvokļa regulāciju, uzmanību, kognitīvajām funkcijām un augstākām procesiem, ir visjutīgākā pret stresu un dehidratāciju.

Vēl viena svarīga hidratācijas un stresa saiknes daļa ir tā, ka ķermenim ir nepieciešams ūdens, lai pareizi uzsūktu barības vielas, nodrošinātu optimālu vielmaiņu un piegādātu skābekli audiem. Visas šīs funkcijas ir ļoti svarīgas, lai gan ķermenis, gan prāts darbotos efektīvi.