Gada nogalē inflācija varētu saglabāties nemainīga, bet nākamā gada sākumā var gaidīt inflācijas samazināšanos, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Gada nogalē inflācija varētu saglabāties nemainīga, bet nākamā gada sākumā var gaidīt inflācijas samazināšanos, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane atzīmē, ka inflācija Latvijā oktobrī spītīgi saglabājās virs 4%, cenām mēneša laikā pieaugot par 0,4%. Pārtikas cenas turpina pieaugt relatīvi strauji - mēneša laikā tās kāpušas par 0,5%, kamēr ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas vērtētais pārtikas cenu līmenis oktobrī turpināja sarukt jau otro mēnesi pēc kārtas.
Opmane vērš uzmanību, ka gada laikā pārtikas cenas Latvijā palielinājušās pat par 5,6%, līdzīgi arī dažādu ēdināšanas pakalpojumu cenas pieaugušas par aptuveni 6-7%. Arī enerģijas cenām globāli iestājušies nedaudz "mierīgāki laiki", bet Latvijā oktobrī tām vērojams cenu pieaugums.
Pirmie zemo cenu groza statistikas rezultāti ekonomistei raisa pārdomas. Kopumā var likties iespaidīgi, ka zemo cenu grozā iekļautajiem pārtikas produktiem laikā no maija līdz oktobrim cenas mazinājušās par 0,8%. Tomēr arī pārtikas cenas kopumā šajā laikā samazinājās par 0,3%, kas lielā mērā skaidrojams ar sezonāliem faktoriem.
"Turklāt, ja paskatāmies, kas notiek zemo cenu groza iekšpusē, ne viss ir tik viennozīmīgi," norāda Opmane, skaidrojot, ka atsevišķu produktu, piemēram, ābolu, liellopu maltās gaļas, vistu stilbu, iekļaušana zemo cenu grozā tiešām nozīmējusi, ka cenas kļuvušas zemākas nekā citiem atbilstošiem šīs kategorijas produktiem, kas grozā nav iekļauti.
Vienlaikus ekonomiste vērš uzmanību, ka citas tendences vērojamas kādiem citiem produktiem, kur zemo cenu groza cenas augušas straujāk vai kritušas lēnāk nekā salīdzināmiem produktiem. Piemēram, augu eļļai, kas iekļauta zemo cenu grozā, cena piecu mēnešu laikā samazinājās par 6,6%, savukārt augu eļļām kopumā cena vidēji mazinājās gandrīz divreiz straujāk - par 12,1%. Opmane pieļauj, ka zemo cenu grozā tiek iekļauti produkti, kas jau iepriekš bija "lētajā galā". Patērētājam, pat meklējot iespējas iepirkties lētāk, rūpīgi jāizvērtē gan produktu cena, gan jāizsver, kāda ir šīs cenas attiecība pret citu, iespējams, kvalitatīvāku produktu cenām.
Oktobrī Latvijā nedaudz pakāpās degvielas cenas un straujāk pieauga arī elektroenerģijas cena. Papildus sezonālajiem faktoriem šeit lomu spēlēja elektrolīniju remontdarbi Igaunijā, kas ierobežoja lētākas elektroenerģijas importu, skaidro Opmane.
Savukārt, sākoties apkures sezonai, siltuma tarifu izmaiņas Latvijā dažādās pašvaldībās rāda gana raibu bildi. Opmane norāda, ka pašlaik dabasgāzes un šķeldas cenas Eiropā saglabājas relatīvi zemas, kas gan, ņemot vērā laiku un noteikumus, par kādiem noslēgti resursu piegādes līgumi, ne visās pašvaldībās nozīmē arī uzreiz redzamu efektu siltumenerģijas tarifu sadaļā. Ekonomiste atgādina, ka plaši izskanējis "Rīgas siltuma" cenu pieauguma stāsts, tomēr vairākās pašvaldībās, piemēram, Daugavpilī, Rēzeknē, Tukumā, siltuma tarifi ir samazinājušies.
Pašlaik Opmanei šķiet, ka inflācijas tendences Latvijā bijušas spēcīgākas, nekā to noteiktu globālo cenu izmaiņas. Daļa no atšķirībām ir īslaicīgas tendences, tomēr, ja šādas atšķirības saglabājas ilgākā laika periodā, vēl rūpīgāk jāmeklē to izraisošie faktori, jo straujāks cenu pieaugums var ietekmēt gan patērētāju pirktspēju, gan uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, uzsver Latvijas Bankas ekonomiste.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka bija sagaidāms tas, ka maksa par mājokli būs viens no nozīmīgajiem faktoriem inflācijā oktobrī. Siltumenerģijas un atkritumu izvešanas tarifu pieaugums tika izziņots jau iepriekš, oktobrī pieauga arī elektroenerģijas cenas. Otrs nozīmīgs faktors bija transporta sadārdzināšanās, ko noteica pasažieru pārvadājumu un degvielas sadārdzināšanās.
Kopumā globālie enerģijas cenu faktori patērētājam saglabājas salīdzinoši labvēlīgi, informē Gašpuitis. Neskatoties uz pasākumiem ierobežot Krievijas naftas pieeju pasaules tirgiem, tirgus ir izvairījies no liela stresa, bet "Brent" cena kopš vasaras ir virzījusies lejup. Ekonomists skaidro, ka tendenci nosaka apjomīgais piedāvājums, samērā vājais pieprasījums un ekonomikas perspektīvu nenoteiktība.
Tas, ka naftas produktu cenas nav sekojušas kritumam, ir noteicis pārstrādātāju iespējas saglabāt augstas peļņas maržas, secina ekonomists. Dabasgāzes cenas Eiropā, TTF tirgū, oktobrī bija stabilas un svārstījās ap 32-36 eiro par megavatstundu, saglabājot tendenci uz nelielu samazinājumu, ko ietekmēja atjaunojamās enerģijas pieaugums un mazāks pieprasījums.
Oktobrī pakāpās arī pārtikas cenas, lai gan globālās pārtikas cenas turpināja samazināties, norāda Gašpuitis. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss nokritās līdz 126,4 punktiem, kas ir par 1,6% mazāk nekā septembrī un sarucis par aptuveni 7% salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Ekonomists skaidro, ka galvenie krituma faktori bija laba graudaugu un cukurniedru ražas rezultāti, kā arī apjomīgs piena produktu piedāvājums. Izņēmums bija augu eļļas, kuru cenas pieauga par 0,9%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada jūlija. Gašpuitis norāda, ka Latvijas produktu cenas ietekmē arī vietējie faktori, piemēram, nelabvēlīgie ražas apstākļi, izmaksas, gan piemērotās akcijas.
Tomēr globālās ietekmes mazināšanās dēļ pārtikas cenu inflācija palēnināsies, tādējādi ietekmējot arī kopējās inflācijas tempu, prognozē ekonomists. Viņš piebilst, ka arī enerģijas riski joprojām ir vieni no būtiskajiem inflācijas perspektīvai. Tikmēr augošo izmaksu kontekstā būtisks faktors saglabāsies dažādu administratīvo pakalpojumu tarifu kāpuma risks.
"Inflācijas augstākais punkts ir uzlēcis augstāk, nekā prognozēts. Tomēr, sākot ar nākamo gadu, inflācijas vilnis sāks rukt," prognozē Gašpuitis.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību, ka gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%.
"Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi "nobrukt" līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem," uzsver Strautiņš.
Ekonomists atzīmē, ka oktobrī bija divi notikumi, kas nozīmīgi atšķiras no sezonāli tipiskām cenu šūpolēm - siltums sadārdzinājās par 4,4%, bet apģērbu un apavu cenas kritās. Strautiņš skaidro, ka cena par siltuma vienību, atšķirībā no izdevumiem par siltumu, nemēdz strauji mainīties no mēneša uz mēnesi, tipisks tarifu kāpums oktobrī ir 1%. Rīgā tarifs auga par 10%, lai gan citur Latvijā tas kopumā samazinājās. Mājokļu uzturēšana kopumā mēneša laikā valstī sadārdzinājās par 1,6%. Apģērbu un apavu cenu kritums šajā laikā ir ļoti netipisks, parasti tās oktobrī aug par apmēram 3%.
Citādi jaunākajos datos nav nekā spilgta un kopējo cenu līmeni dramatiski ietekmējoša, atzīst Strautiņš. Pēc viņa skaidrotā, pārtikas sadārdzinājums mēneša laikā par 0,5% bija puse no šim oktobrim tipiskā. Pārtikas gada inflācija joprojām liela (5,6%), bet ekonomista ieskatā ir cerības uz tās samazināšanos tuvākajā laikā.
Strautiņš uzskata, ka to, pirmkārt, noteiks nevis politiski lēmumi, bet notikumi pasaules tirgos. Kopš augusta strauji krīt piena produktu cenas, vēsta Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas indekss, turpinās arī graudu cenu lejupslīde. Vairāk nekā uz pusi attiecībā pret pīķa līmeni, kas gan bija apmēram piecas reizes augstāks par vēsturisko normu, ir kritusies apelsīnu sulas koncentrāta cena, krasa korekcija notikusi arī kakao tirgū, turpretim kafija atkal tuvojas luksusa preces statusam. Dažādu veidu pārtikas cenas oktobrī salīdzinājumā ar septembre pārsvarā šūpoja tirgotāju akcijas vai to beigas.
Citur izejvielu tirgos lielu nesenu pārmaiņu nav, secina Strautiņš. Naftas cenās ir noturīga lejupvērsta tendence kopš 2023. gada septembra, ko traucē ievērot mazās ikdienas svārstības. Tas apvienojumā ar diezgan augstu eiro kursu atbrīvos no lielām bažām degvielas pircējus.
"Tāpēc inflācijas pamatstāsts nozīmīgi nemainās - šī gada atlikušajos mēnešos nedaudz virs 4%, nākamā gada janvārī-aprīlī ievērojams gada inflācijas samazinājums, tam paliekot virs eirozonas vidējā. Ir cerības, ka gada inflācijas pirmais cipars vasarā būs divi, bet tas vienlaikus varētu būt skaitlis, kas noapaļojas uz trīs," prognozē Strautiņš.
Viņaprāt, kamēr turpinās tik straujš algu kāpums, ilgstoša inflācijas samazināšanās līdz eirozonas vidējam līmenim ir maz ticama. Strautiņš uzskata, ka to nepieļaus ar algu kāpumu saistītā pakalpojumu sadārdzināšanās - pakalpojumu cenu kāpums mēneša izteiksmē par 0,4% laikā, kad to kopējais līmenis parasti nozīmīgi nemainās, paaugstināja sadārdzinājumu gada izteiksmē virs 6% pirmo reizi kopš aprīļa. Kā piemērus Strautiņš min to, ka izglītība gada laikā sadārdzinājās par 10,1%, sabiedriskā ēdināšana par 5,4%, veselības aprūpe par 4%.
Savukārt "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka visbūtiskāk mēneša inflāciju kāpināja ar mājokli saistīti pakalpojumi un preces, to izmaksām augot par 1,6%. Šeit lielākā ietekme bija siltumenerģijas tarifu kāpumam Rīgā un citviet Latvijā, kā arī dārgākai elektrībai. Par 1,4% pieauga arī transporta cenas, sadārdzinoties aviopārvadājumiem un degvielai.
Vienlaikus negaidīti par 1,6% saruka alkohola un tabakas cenas. Ekonomistam šķiet, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi mudina mazumtirgotājus ar lētākiem grādīgajiem stimulēt pieprasījumu. Akciju ietekme arī samazināja cenas dažādu preču un pakalpojumu kategorijā - par 1,2%.
Lai arī pārtikas inflācija oktobrī īpaši neatšķīrās no tā, ko redzam ierasti, pārtikas cenas nemainīgi ir gan zem valdības, gan iedzīvotāju "lupas", atzīst Mālnieks, un norāda, ka nupat publicētais Ekonomikas ministrijas novērtējums par pārtikas tirdzniecības memoranda efektivitāti apgalvo, ka novērojama pozitīva ietekme inflācijas mazināšanā.
Tomēr pēc "Swedbank" aprēķina, zemo cenu grozā ietverto preču cenas kopš maija ir sarukušas mazliet virs 1%, kas ir aptuveni tikpat, cik tipiski redzams šajos mēnešos.
"Gada izskaņā inflācija, visticamāk, saglabās noturību. Prognozējam, ka šogad tā vidēji pieaugs par 3,8%, bet nākamgad varētu sarukt līdz aptuveni 3%, mazinoties pakalpojumu cenu spiedienam un zemākam pievienotās vērtības nodoklim īslaicīgi bremzējot pārtikas inflāciju," prognozē Mālnieks.
Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.
Atstāt komentāru