«Maxima Latvija» apgrozījums pērn pieaudzis par 3,1% 0 55

"Maxima Latvija" aģentūrai LETA norādīja, ka, turpinot mērķtiecīgus ieguldījumus zemās cenās, veikalu tīkla un darba vides attīstībā, "Maxima Latvija" peļņa pēc nodokļiem pagājušajā gadā saglabājās apmēram iepriekšējā gada līmenī.

"Maxima Latvija" vadītāja Karolīna Zigmantaite atzīmē, ka 2025. gadā "Maxima Latvija" darbojās pastāvīgi mainīgā vidē gan vietējā, gan globālā līmenī, jo pieaugošās izejvielu cenas, izmaksu kāpums un nenoteiktība ietekmēja gan klientus, gan nozarē strādājošos uzņēmumus.

Kompānijā norāda, ka, turpinot pakāpenisku un mērķtiecīgu attīstību, 2025. gadā "Maxima Latvija" uz jauno veikalu konceptu pārveidoja deviņus veikalus, gadu noslēdzot ar 162 jaunā koncepta veikaliem visā Latvijā. Tāpat rekonstruēti trīs veikali Rīgā, Ķekavā un Olainē, kopējām investīcijām pārsniedzot 2,8 miljonus eiro. Pērn uzņēmums sāka arī "Maxima XX" veikala būvniecību Rīgā, Stirnu ielā, kas tiks atvērts šogad maijā.

Tāpat "Maxima Latvija" turpināja attīstīt pašapkalpošanās kasu tīklu, uzstādot un modernizējot 53 pašapkalpošanās kases 15 veikalos, investējot šajos risinājumos gandrīz vienu miljonu eiro.

Uzņēmumā vēsta, ka elektroauto uzlādes punkti bija uzstādīti 33 veikalos 20 pilsētās, savukārt bioloģisko atkritumu šķirošana ieviesta 95 veikalos un ražošanas objektos.

Vienlaikus "Maxima Latvija" gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums turpinās veikalu tīkla attīstību.

LETA jau ziņoja, ka Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem 2025. gada oktobra beigās "Maxima Latvija" piemēroja soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu. Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Tāpat vēstīts, ka 2026. gada sākumā KP informēja par konstatētām aizliegtas vienošanās pazīmēm divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā.

Šogad 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie abiem tirgus dalībniekiem. KP skaidroja, ka abi lielākie pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas.

"Maxima Latvija" aģentūrai LETA norādīja, ka pilnībā sadarbojas ar KP un ir sniegusi nepieciešamo informāciju un atbildes uz interesējošiem jautājumiem, apliecinot, ka lēmumus par produktu cenām pieņem pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi. Arī "Rimi Latvia" pauda, ka procesuālo darbību laikā kompānija pilnībā sadarbojās ar KP, sniedzot visu pieprasīto informāciju un datus, kas nepieciešami, lai skaidri izprastu cenu veidošanās procesu kompānijā un mazumtirdzniecības nozares konkurences specifiku.

Tāpat vēstīts, ka 2024. gadā "Maxima Latvija" strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 2000. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT". Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā "Vilniaus prekyba".