Reģions turpina importēt elektroenerģiju, taču atjaunojamo jaudu pieaugums jau mazina atkarību un ietekmē cenas.
Baltijas valstis joprojām ir elektroenerģijas importētājas, un vēl nesen tam ik gadu tika tērēts vairāk nekā miljards eiro. Šie līdzekļi aizplūda ārpus reģiona, palielinot atkarību no ārējiem piegādātājiem.
Situācija sāka mainīties 2022. gadā — imports pakāpeniski samazinās, pateicoties atjaunojamās enerģijas attīstībai. Galveno lomu spēlē Lietuva, kur aktīvi tiek būvētas vēja elektrostacijas. To kopējā jauda pašlaik sasniedz gandrīz 2848 MW — būtiski vairāk nekā kaimiņvalstīs.
Igaunija ieņem otro vietu ar jaudu aptuveni 711 MW. Latvija vēl atpaliek — esošās vēja stacijas nodrošina 137 MW, taču tuvākajā laikā plānots pieslēgt vēl 489 MW. Arī pēc tam kopējais apjoms — ap 626 MW — joprojām būs zem Igaunijas līmeņa.
Pagājušā ziema bija aukstākā pēdējo divu desmitgažu laikā, tostarp Skandināvijā. Ziemeļvalstis lielāko daļu elektroenerģijas izmantoja savām vajadzībām, un eksports saruka. Rezultātā Baltija, īpaši Latvija, bija spiesta aktīvāk izmantot gāzes ģenerāciju.
«Tas bija dārgi — janvārī un februārī megavatstunda vidēji maksāja 150 eiro. Turklāt februāra beigās spriedze Tuvajos Austrumos izraisīja dabasgāzes un citu fosilo kurināmo cenu kāpumu,» laikrakstam «Latvijas Avīze» sacīja AS «Latvenergo» atjaunojamās enerģijas atbalsta nodaļas vadītājs Lauris Baltiņš.
Pavasarī situācija mainījās. Martā vidējā cena samazinājās līdz 71 eiro par megavatstundu, aprīlī — līdz 56 eiro. Tas saistīts ar saules un vēja elektrostaciju ražošanas pieaugumu.
«Tas ir vienkārši izskaidrojams — pavasarī saules elektrostacijas sāk darboties pilnā jaudā, un vēja stacijas turpina ražot. Pateicoties tām, Baltija virzās uz enerģētisko neatkarību un tuvākajā laikā arī uz eksportu,» norādīja Baltiņš.
Viņš arī skaidro, kāpēc vēja enerģētikai ir izšķiroša nozīme: «Biržas cenas veidojas pēc principa, ka vispirms tiek izmantota lētākā un konkrētajā brīdī pieejamā elektroenerģija. Pavasarī un vasarā tā parasti ir saules un vēja enerģija.»
Pēc viņa teiktā, izņemot ziemas mēnešus, jau šogad vēja ģenerācija ir kļuvusi par vadošo enerģijas avotu reģionā, galvenokārt pateicoties Lietuvai.
Vienlaikus Latvija saglabā nozīmīgu lomu, pateicoties Daugavas hidroelektrostacijām un siltumelektrostacijām, kas ļauj balansēt energosistēmu.
«Vienkārši sakot, uz mūsu pleciem gulstas atbildība par enerģijas balansēšanu reģionālā līmenī, ko varam nodrošināt ar savām siltumelektrostacijām, un par to mums arī maksā,» piebilda Baltiņš.
Taču arī šajā jomā situācija var mainīties: «Drīzumā arī šeit mēs nebūsim vienīgie, jo līdz gada beigām Lietuvā tiks uzstādītas lielas jaudas enerģijas uzkrāšanai baterijās, un konkurence pieaugs.»
Kopumā reģions virzās uz lielāku enerģētisko neatkarību, taču pilnībā atteikties no importa pagaidām neizdodas.
Atjaunojamā enerģija jau samazina Baltijas atkarību no importa, taču pāreja uz pilnīgu pašpietiekamību vēl nav pabeigta.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru