Mājokļu tirgus apmērs kopš 2021. gada Latvijā ir palielinājies par 1-2% 0 30

"Latio", atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, norāda, ka noguldījumu apmērs 2025. gada septembra beigās bija par 26% lielāks nekā 2021. gada sākumā, un kopējā summa jau sasniedz 12,6 miljardus eiro.

"Latio" secina, ka iedzīvotāji nomināli ir uzkrājuši vairāk nekā jebkad, bet pārvērst to mājokļos nesteidzas. Tas "Latio" ieskatā ir skaidrojams ar daudziem iemesliem, tostarp ar vēlmi nodrošināties ar salīdzinoši likvīdiem aktīviem.

Vienlaikus "Latio" informē, ka 2025. gadā mājokļu tirgus ir aktivizējies - ir pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī mājokļu kredītu skaits. "Latio" prognozē, ka turpmāk ir gaidāma aizvien lielāka aktivitāte mājokļu tirgū, jo ir izveidojies tā dēvētais "uzkrātais pieprasījums". Proti, iedzīvotājiem ir finanšu kapacitāte mājokļa iegādei, taču daļa potenciālo pircēju vēl aizvien nogaida.

Pēc "Latio" skaidrotā, īstermiņā šāda piesardzība bremzē tirgus aktivitāti, toties ilgtermiņā var veidoties lielāks pieprasījuma vilnis, tiklīdz finansiālie un ģeopolitiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki.

Septembrī Rīgas mājokļu tirgus bija salīdzinoši aktīvs gan piedāvājuma, gan darījumu ziņā, teikts "Latio" pārskatā. Iegādei kopumā bija pieejami apmēram 4240 dzīvokļu, bet īrei - aptuveni 3050 dzīvokļu.

Jaunajos projektos pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs darījumu cenas sasniedza vidēji 2760 eiro par kvadrātmetru, savukārt centrā - 3430 eiro par kvadrātmetru. Renovētajās ēkās pilsētas centrā dzīvokļu vidējā cena bija 2690 eiro par kvadrātmetru. Piedāvājumā Rīgā ir pieejami 1890 dzīvokļi jaunbūvēs, un sludinājumos vidējā cena sasniedza 2925 eiro par kvadrātmetru.

Otrreizējā tirgū jaunbūvēs Rīgas apkaimēs vidējā cena darījumos bija 2090 eiro par kvadrātmetru, bet centrā - 2590 eiro par kvadrātmetru. Sērijveida dzīvokļu segmentā apkaimēs cenas bija ap 1075 eiro par kvadrātmetru, bet centrā - 1430 eiro par kvadrātmetru. Šajā segmentā iegādei pieejami aptuveni 1480 dzīvokļi, bet īrei - aptuveni 1090 dzīvokļi.

"Latio" nekustamo īpašumu analītiķe Ksenija Ijevļeva skaidro, ka noguldījumu pieaugumu veicināja vairāku faktoru kombinācija - pēdējo gadu augstā inflācija, pandēmijas laikā ekonomikā iepludinātās naudas atlikušais efekts un arī iedzīvotāju pieaugošā finanšu pratība. Līdz ar to mājsaimniecību naudas līdzekļi arvien biežāk "nosēžas" noguldījumos nevis īpašumos.

"Tas atspoguļo piesardzīgāku kapitāla uzvedību - cilvēki izvēlas saglabāt likviditāti un drošības spilvenu, nevis ieguldīt "ķieģeļos un betonā", tas ir, aktīvos ar grūtāk prognozējamu atdevi. Īstermiņā šī tendence bremzē mājokļu tirgus aktivitāti, taču ilgtermiņā tā var veidot uzkrātu pieprasījumu, kas, uzlabojoties ekonomiskajai un ģeopolitiskajai videi, varētu atgriezties tirgū ar jaunu jaudu," pauž Ijevļeva.

Tāpat "Latio" informē, ka mājokļa pārdošanai par tirgus cenu septembrī vidēji bija nepieciešamas 55 dienas (53 - augustā, 56 - jūnijā, 57 - maijā, 58 - aprīlī, 60 - martā), bet 16% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (15% - jūnijā, 14% - maijā un aprīlī, 13% - martā).

Tāpat "Latio" informē, ka septembrī 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (16% - augustā, 15% - jūlijā, jūnijā un maijā, 14% - aprīlī, 13% - martā).

Pēc "Latio" datiem, septembrī 20% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (21% - jūlijā un maijā, 20% - jūnijā, 22% - aprīlī, 25% - martā).