Administratīvās apgabaltiesas spriedums, kurā apmierina SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) prasība pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) strīdā par radiofrekvenču spektra nosacījumu atvieglošanu AS "Telekom Baltija", ir būtisks precedents nozares regulācijas praksē, aģentūrai LETA norādīja LMT sabiedrisko attiecību vadītājs Valdis Jalinskis.
Viņš arī minēja, ka spriedums apliecina nepieciešamību nodrošināt atklātu un taisnīgu pieeju radiofrekvenču piešķiršanā.
Jalinskis pauda, ka šis jautājums nav tikai tehnisks, bet arī būtiski skar tirgus dalībnieku intereses un konkurences vidi, kas ilgtermiņā ietekmē gan uzņēmumus, gan galalietotājus.
Neskatoties uz SPRK iebildumiem, tiesa atzina, ka lēmumi par sabiedrībai piederoša ierobežota resursa piešķiršanu un pagarināšanu, ir pakļauts tiesas kontrolei. Pagarinot radiofrekvenču spektru komersantam, kurš to nav izmantojis vairāk nekā piecus gadus, SPRK nav ievērojis vienlīdzības principu, kā arī nav pilnvērtīgi izvērtējis tirgus situāciju, iesaistīto pušu viedokļus, kā arī Elektronisko sakaru likuma regulējumu, norādīja Jalinskis.
Jau ziņots, ka Administratīvā apgabaltiesa ir nolēmusi apmierināt LMT pieteikumu, kas nozīmē - atcelt SPRK 2024. gada 5. decembra lēmumu "Par ierobežotu radiofrekvenču joslu specifiskajiem lietošanas tiesību nosacījumiem "Telekom Baltija" ar tā pieņemšanas dienu, kā arī atcelt komisijas 2024. gada 12. decembra lēmumu, ar kuru apstiprināts ziņojums par lietošanas tiesību termiņu pagarināšanas iespējamību ierobežotās radiofrekvenču spektra joslās ar tā pieņemšanas dienu.
Tāpat tiesa nolēma uzdot SPRK divu mēnešu laikā pieņemt lēmumu par lietošanas tiesību turpmāko izmantošanu 450 megahercu (MHz) diapazonā.
Administratīvās apgabaltiesas spriedumu viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka 2024. gada 5. decembrī komisijas padome pieņēma lēmumu par ierobežotu radiofrekvenču joslu specifiskajiem lietošanas tiesību nosacījumiem "Telekom Baltija", ar ko tika noteikti jauni specifiski lietošanas tiesību nosacījumi ierobežotai radiofrekvenču joslai 450 MHz diapazonā, vienlaikus atceļot iepriekšējos nosacījumus.
Savukārt 2024. gada 12. decembrī SPRK padome sēdē izskatīja un apstiprināja ziņojumu par lietošanas tiesību termiņa pagarināšanas iespējamību ierobežotās radiofrekvenču spektra joslās, tostarp 453-457,5 MHz diapazonā un 463-467,5 MHz diapazonā. Par šo SPRK ziņojumu tika veikta publiskā konsultācija, kuras mērķis bija izvērtēt un izzināt ieinteresēto pušu viedokli par šo joslu lietošanas tiesību pagarināšanu "Telekom Baltija", kas beigsies 2026. gada 22. decembrī.
Tauniņš skaidroja, ka "Telekom Baltija" līdz 2019. gadam 450 MHz joslu izmantoja daudzkārtējas piekļuves ar kodu dalīšanu (CDMA) sistēmām, bet kopš tā laika faktiska elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana šajā joslā tika pārtraukta. Komersants to skaidroja ar pāreju no novecojušas tehnoloģijas uz jaunāku, kas var būt laikietilpīgs process, kā arī prasa būtiskus finanšu līdzekļu ieguldījumus.
LMT uzsvēra, ka SPRK lēmums paredzēja būtiski atvieglot 450 MHz radiofrekvenču spektra nosacījumus "Telekom Baltija", kā arī pagarināt atsevišķas joslas lietošanas tiesības vēl uz desmit gadiem, neskatoties uz to, ka komersants piecus gadus nebija izpildījis tam piešķirto frekvenču izmantošanas noteikumus. Tāpēc uzņēmums tiesā pieprasīja šos lēmumus atcelt.
Pēc LMT skaidrotā, prasības galvenais mērķis bija novērst situāciju, kad pēc SPRK lēmuma tiek kropļota konkurence un visiem tirgus dalībniekiem netiek noteiktas vienādas tiesības un pienākumi nozīmīga valsts resursa - radiofrekvenču izmantošanā.
Komentējot Administratīvās apgabaltiesas paslidināto spriedumu, SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons aģentūrai LETA sacīja, ka SPRK par tālāko rīcību lems pēc pilnīgas iepazīšanās ar spriedumu.
Viņš minēja, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedumu SPRK saņēma 2025. gada 8. oktobra pēcpusdienā, un ar to vēl pilnībā jāiepazīstas SPRK juristiem.
LMT koncerns pērn strādāja ar 308,608 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 6,1% un bija 34,038 miljoni eiro.
Uzņēmuma kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".
Tāpat vēstīts, ka "Telia" ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, "Latvenergo" un LVRTC par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu. Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025. gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026. gada pirmajā pusgadā.
Atstāt komentāru