Mezgli vairogdziedzerī ir diezgan izplatīta problēma, īpaši sieviešu vidū. Vai patiešām mezgls agrāk vai vēlāk pārvērtīsies par vēzi? Par visiem niansēm stāsta endokrinologs Veronika Saveņko.
Vairogdziedzeris ir neliela, taču dzīvotspējīga orgāns, no kura darbības ir atkarīga katra mūsu organisma šūna. Ultraskaņas izmeklējumos speciālisti bieži atklāj mezglus — specifiskas veidojumu audos vairogdziedzerī.
Jāteic, ka lielākā daļa mezglu ir labdabīgi, tie nekādā veidā neapdraud jūsu dzīvību. Tomēr bezdarbība nav pieļaujama, saka endokrinologs Veronika Saveņko.
Kādi mezgli ir vairogdziedzerī
Kolloidālie mezgli. Tie sastopami visbiežāk, tie ir labdabīgi veidojumi. Kolloidālie mezgli ir audu augšana ar kolloida uzkrāšanos (vielu, kas parasti aizpilda vairogdziedzera folikulus). Daudziem cilvēkiem tie parādās ar vecumu, kas ir pilnīgi normāli. Šajā gadījumā operācija nav nepieciešama.
Cistas. Tie ir dobumi ar šķidru saturu, līdzīgi kā cistas nierēs vai citos orgānos. Par tiem jāuzrauga, operācija arī nav nepieciešama.
Adenomas — tās ir labdabīgas audzēji no vairogdziedzera audu. Tās var būt hormonāli neaktīvas vai izdalīt pārmērīgu hormonu daudzumu. Šeit ārsts izlemj, vai operēt vai nē, katrs gadījums ir individuāls.
Toksiskie mezgli — paši izdala hormonus, neatkarīgi no organisma vajadzībām. Tas noved pie tireotoksikozes, cilvēks cieš no paātrinātas sirdsdarbības, svīšanas, ātri zaudē svaru un daudz nervozē. Operēt vai nē? Šeit viss ir arī ļoti individuāli.
Zvēra audzēji. Tie sastopami reti (apmēram 5% mezglu), prasa kvalitatīvu izmeklēšanu, ārstēšanu un operāciju.
Kādi testi jāveic, ja atklāti mezgli
Ja jums atklāti mezgli vairogdziedzerī, endokrinologs noteikti nosūtīs veikt TSH, kalcitonīnu (medulārā vēža marķieris), papildus var noteikt brīvos T4/T3 un antivielas, lai izslēgtu tireotoksikozi vai autoimūnu procesu.
Visizplatītākais jautājums: kā saprast, ka mezgls ir ļaundabīgs? Šeit palīdzēs izprast TI-RADS sistēma (Thyroid Imaging Reporting and Data System), kas balstīta uz ultraskaņas pazīmēm. Tai jābūt norādītai izmeklēšanas secinājumā.
Kā interpretēt TI-RADS
TI-RADS 1–2 — tas nozīmē, ka vēža attīstības risks ir zems, jāuzrauga mezgli.
TI-RADS 3 — risks nav augsts, bet, ja mezgla izmērs pārsniedz 2 cm, nepieciešama biopsija.
TI-RADS 4 — vidējs risks, biopsija nepieciešama pie mezgliem no 1–1,5 cm diametrā.
TI-RADS 5 — augsts risks, biopsija nepieciešama pat pie mezgliem no 1 cm.
«Ja mezgls pieder TI-RADS 3–5 un sasniedz robežizmēru (1–1,5 cm), veic punkciju ultraskaņas kontrolē. Tas ļauj noteikt, kurš tieši mezgls ir un vai nepieciešama operācija,» skaidro Veronika Saveņko.
Galvenais, atklājot mezglu, ir izslēgt vēzi un pārbaudīt hormonus, lai savlaicīgi diagnosticētu iespējamās blakusparādības.
