Un sirds lēkmei ir savi īpaši priekšroka. Tā var notikt jebkurā laikā, tomēr, ja ticēt statistikai, visviltīgākais „sirds” diena tomēr pastāv.
Kuru nedēļas dienu jūs vismazāk mīlat? Droši vien daudzi atbildēs, ka tas ir pirmdiena. Galu galā tieši pirmdienās ir jāceļas agri, jādodas uz darbu, jārisina dažādi uzdevumi un kopumā jāiekļaujas darba ritmā.
Vai jūs zinājāt, ka darba nedēļas sākums ir arī būtisks risks sirds un asinsvadu sistēmai? Kā noskaidrojuši zinātnieki, tieši pirmdienās cilvēkus visbiežāk piemeklē infarkts: varbūtība palielinās par veseliem 20%.
Šeit ir galvenie ekspertu secinājumi.
Vēl 2013. gadā žurnālā BMJ tika publicēts pētījums, kurā zinātnieki desmit gadu laikā analizēja 1,6 miljonus hospitalizāciju ar akūtu miokarda infarktu Anglijas iedzīvotāju vidū. Izrādījās, ka sirds lēkmes maksimums bija pirmdienas rītā.
Tas tika apstiprināts arī citā pētījumā: eksperti secināja, ka sirds lēkmes visbiežāk notiek darba nedēļas sākumā, pēc brīvdienām un svētkiem.
Zinātnieki arī uzskata, ka pastāv cirkādiskā un nedēļas ritma infarkts: visvairāk sirds lēkmes notiek tieši rītos un/vai nedēļas sākumā.
Vislielākā infarkta varbūtība ir pirmdienā, īpaši rīta stundās, no 6:00 līdz 12:00.
Kāpēc tā notiek? Patiesībā šo fenomenu ir diezgan viegli izskaidrot, raksta Telegram kanāls „Polimorbiditātes skola”.
Pirmkārt, organismā notiek rīta kateholamīnu (adrenalīna, noradrenalīna) pieaugums. Tas noved pie tā, ka cilvēkam paaugstinās pulss, spiediens, asinsvadu tonuss, kas tieši provocē sirds lēkmi.
Otrkārt, nevajadzētu aizmirst par psiholoģisko stresu pirms darba nedēļas sākuma. Daži nevar aizmigt, visi domā par darba uzdevumu skaitu un plāniem tuvākajām pāris dienām.
Treškārt, tieši svētdienas naktī uz pirmdienu mūsu miega režīms tiek stipri izjaukts. Mēs varam vēlāk iet gulēt, jo esam izgulējušies brīvdienās, bet modinātājs tomēr zvana septiņos no rīta. Slikts miegs ir veselīga sirds ienaidnieks.
Un visbeidzot, tieši rītos organismā ir paaugstināta trombocītu agregācija un augsta asins viskozitāte. Tas arī var pievienot eļļu ugunij.
Hormonu pieaugums + stress + izjaukts režīms + augsta asins viskozitāte = ideāla infarkta formula.
Saskaņā ar kardiologa Annas Korenevičas teikto, cilvēks var pamosties agri no rīta, jūtot dedzināšanu un saspiešanu krūtīs — tas var būt tuvojošā infarkta priekšvēstnesis.
„Cilvēks pamostas no šīm sajūtām vai sāk kustēties sapnī, pēc tam tās parādās. Sajūtas ātri pāriet, 2-3 minūšu laikā. Maksimums no tām cieš apmēram 15 minūtes. Pēc tam cilvēks aizmieg kā nekas nebūtu noticis, un dienas laikā viņu arī nekas neuztrauc,” — stāstīja Anna Koreneviča.
Pat tad, kad infarkts jau ir noticis, bieži cilvēks nesaprot, kas notiek, un gaida atvieglojumu. Tā ir visnepatīkamākā kļūda, jo ir ļoti maz laika, burtiski 2 stundas, lai labotu situāciju un izvairītos no smagām sekām.
Patiesībā, atpazīt viltīgo slimību iepriekš ir iespējams, saka Anna Koreneviča. Pusē pacientu pāris dienas vai nedēļas pirms lēkmes parādās pazīmes, uz kurām labāk uzreiz pievērst uzmanību un lūgt medicīnisko palīdzību. Tas palīdzēs savlaicīgi uzsākt ārstēšanu un novērst infarktu.
Kā iepriekš atpazīt infarktu
Fiziskās slodzes
Pirmais un visbiežākais simptoms ir dedzināšanas vai spiediena sajūta krūtīs ejot.
„Pacienti nekad nesaka vārdu „sāpes”, kad apraksta šo simptomu. Šī sajūta netiek uzskatīta par sāpēm, bet tiek interpretēta tieši kā spiediena, saspiešanas vai dedzināšanas sajūta krūtīs fiziskās slodzes laikā. Nevis 2-3 stundas pēc slodzes, bet tieši tās maksimumā. Parasti cilvēki ar šādu problēmu instinktīvi apstājas un gaida, kad sajūtas pāries, lai varētu turpināt,” — skaidro Anna Koreneviča.
Dedzināšana vai saspiešana var būt gan visā krūškurvja priekšējā virsmā, gan tikai pa kreisi vai pa labi. Tā var būt arī kreisajā vai labajā rokā vai uzreiz abās, kā arī priekšējā kakla virsmā un pat apakšžoklī.
Tātad, divi svarīgi simptomi — skaidra saikne ar slodzi un sāpju trūkums. Runājam par saspiešanas vai dedzināšanas sajūtām, kas ātri pāriet.
Sals un sirds
Ziemā aizdomas par infarktu var radīt pat sala.
„Cilvēkam rodas dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula vai visā krūtīs, kad viņš iznāk aukstā gaisā. Smēķētāji vienmēr ir pārliecināti, ka tas ir saistīts ar bronhiem. Tagad, kad daudzi cilvēki ir pārcietuši pneimoniju uz koronavīrusa fona, tas tiks nepareizi interpretēts kā sekas iekaisumam plaušās,” — saka kardiologs.
Tāpēc atcerieties: ja jūs iznācāt ārā mīnusos un jūtaties dedzināšana krūtīs, kas pārgāja pēc pāris minūtēm — dodieties pie kardiologa. Tā ir aukstuma stenokardija — rodas no spazmas koronārajās artērijās uz izteikta aterosklerozes fona. Viens no tuvojošā infarkta priekšvēstnešiem.
Visos uzskaitītajos simptomos nav minētas asas „caurduršanas” sāpes kreisajā krūtīs, „sirds apvidū”, jo šādas sāpīgas sajūtas nav saistītas ar sirds problēmām, secināja ārste.
Atstāt komentāru