BBC: teorētiskā cilvēka dzīves robeža paliek ap 120–125 gadiem.
Pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs Sji Dzjiņpins Pekinā tikšanās laikā izteica ideju par dzīves pagarināšanu līdz 150 gadiem, izmantojot orgānu transplantāciju, BBC vaicāja ekspertiem, vai šai domai ir reāla pamata.
Saskaņā ar speciālistu teikto, orgānu transplantācijas patiešām glābj miljoniem dzīvību: nieres, aknas vai sirds var darboties desmitiem gadu, īpaši, ja donors ir vesels un pacients rūpīgi ievēro ieteikumus. Tomēr transplantācija vienmēr ir saistīta ar risku: operācijas ir grūti panesamas, un mūža imūnsupresanti palielina infekciju un komplikāciju risku.
Zinātnieki strādā pie „ideālu” orgānu radīšanas — no ģenētiski modificētām cūkām līdz audu audzēšanai no cilvēka cilmes šūnām. Pirmie eksperimenti jau ir veikti, taču pacienti pēc cūku orgānu transplantācijas nav dzīvojuši ilgi, un pilnībā funkcionālus mākslīgos orgānus pagaidām nav izdevies izveidot.
Saskaņā ar Edinburgas universitātes profesora Nila Mabbota teikto, teorētiskā cilvēka dzīves robeža paliek ap 120–125 gadiem. „Pat ja orgānus var aizstāt, novecojošais organisms sliktāk tiek galā ar infekcijām, traumām un stresu,” viņš paskaidroja.
Eksperti ir vienisprātis: jaunas tehnoloģijas ir svarīgas smagu slimību ārstēšanai un aktīvā ilgmūžības pagarināšanai, taču par „nemirstību” vai dzīvi līdz 150 gadiem pagaidām nav runas.
