Veronas iedzīvotāji mūziklā ir diezgan tolerantiski, šeit ir gan melnādainie, gan ebreji.
Izlaidumā ir sācies amerikāņu režisora Timotija Skota Bogarta filma «Džuljeta un Romejs». Vispazīstamākais Viljama Šekspīra darbs mūsdienu amerikāņu kino veidotāju interpretācijā ir «uzlabots» līdz neatpazīstamībai. Šekspīra dzejas nav, ir mūzikls – brīva sižeta atkārtošana, pārtraukta ar vokālajiem numuriem. Atmiņā nāca klasiskā Džeffirelli filma, burvīgā Nino Rotas mūzika, jaukā jaunā Olīvija Hasija...
Šeit Džuljeta nosaukumā ir pirmajā vietā, un Klāras Rūgoras izpildījumā tā nav maiga jaunā būtne, bet enerģiska blondīne aktīvā meklēšanā, kas atgriezusies Veronā no Parīzes, kur mācījās (ko – viņa nesaka, jo XIV gadsimtā, «kur mūs sagaida notikumi», un vēl sešus gadsimtus sievietes no Itālijas nekur nemācījās), un tūlīt viņa atrod savu Romeju (Džemijs Vards), tievu, ārēji līdzīgu mūsdienu picu piegādātājam arābu rajonā.
Vispār, Veronas iedzīvotāji mūziklā ir diezgan tolerantiski, šeit ir gan melnādainie, gan ebreji, kas nodarbojas ar aptieku biznesu, nu un divas organizētās noziedzības grupas, vienu vada Merkutio, otru – Tibalds. Nav barotāju un burvīgu dialogu ar Džuljetu, toties ir sižets par Veronas ieņemšanu no Romas pāvesta. Šekspīrs ir radikāli uzlabots: pateicoties viltīgajam tēvam Lorencam (Deriks Džekebī) un dzīvespriecīgajam aptiekāram (Dens Foglers), kurš gatavo dažādus indīgus dzērienus, izdevās izglābt gan Džuljetu, gan Romeju.
Tātad samierināšanās «divu vienlīdz cienījamu ģimeņu Veronā, kur mūs sagaida notikumi» nenotika, jo pilsētā ienāk romiešu okupanti, bet mūsu atdzīvojušies iemīlējušies steidzas no visa šī haosa uz gaišo viduslaiku nākotni jautrā ebreju aptiekāra ratos.
Kā filmas priekšrocības tiek minētas: "Skaisti, lai gan brīžiem pārāk izsmalcināti tērpi, liela daļa filmas atbilst lugai, labs fināls". Trūkumi: "Ļoti oriģināls skatījums uz Šekspīra lugu, galvenie varoņi izskatās, it kā būtu ieradušies uz diskotēku un izskatās pārāk pieauguši savām lomām."
Atstāt komentāru