Kāds uzskata vīnu par labvēlīgu sirdij un asinsvadiem, kāds — par veselības ienaidnieku.
Saskaņā ar ārsta-dietologa Marijatas Mukhinas teikto, vīnu atļauts atstāt uzturā tikai ļoti mērenā lietošanā.
Vīns, pirmkārt, sarkanais, satur antioksidantus, polifenolus un aminoskābes, kas savā veidā pozitīvi ietekmē asinsvadus, paplašinot tos. Lai gan alkohols sastāvā nomāc labvēlīgās vielas, kāda daļa no tām tomēr saglabājas.
Kāda deva vīna ir relatīvi droša?
Marijata Mukhina paziņoja, ka ikdienā pieļaujamā alkohola deva ir 1 g 40% spirta uz kilogramu svara. Cilvēkam, kura svars ir 70 kg, tas ir ekvivalents glāzei kvalitatīva sausā vīna — labāk, protams, šo glāzi izdzert ne biežāk kā 1-2 reizes divu nedēļu laikā. Ja deva izrādīsies augstāka, pat nedaudz, tad risks attiecībā uz atkarības veidošanos palielināsies.
Uzkost vīnu nedrīkst — ne baltajam, ne sarkanajam. Jo vairāk ēdiena pasniedz kopā ar alkoholu, jo lielāka iespēja izdzert lieko.
«Alkohols ir patstāvīgs ēdiens, pārsniegt devu nevajag,» noslēdza ārsts.
Dzert vīnu speciāli, lai uzturētu sirds un asinsvadu sistēmu vai imunitāti — ir iepriekš zaudējoša taktika. Pasniegt alkoholu pie galda var tikai īpašos gadījumos un no gastronomiskā intereša. Gan vietējie ārsti, gan Pasaules Veselības organizācija iebilst pret pārmērīgu lietošanu — kaitējums no tā paša vīna viegli var pārsniegt labumu.
