Spriedums, kas paredz tūlītēju piecu gadu aizliegumu piedalīties vēlēšanās, izraisīja spēcīgu politisku reakciju.
Apelācijas process lietā par fiktīvu asistentu pieņemšanu Eiropas Parlamenta deputātiem no partijas "Nacionālais fronte" (pašlaik "Nacionālā apvienība") sāksies 2026. gada 13. janvārī, paziņoja Parīzes apelācijas tiesā. Iepriekš šajā lietā ekstrēmi labējās partijas līdere Marīna Lēpena tika atzīta par vainīgu valsts līdzekļu izsaimniekošanā un notiesāta uz četriem gadiem brīvības atņemšanas (no kuriem divi gadi ir mājas arestā), 100 000 eiro naudas sodu un piecu gadu aizliegumu kandidēt vēlēšanās. Tā kā apelācija notiks vairāk nekā gadu pirms prezidenta vēlēšanām 2027. gadā, Marīnai Lēpenai var rasties iespēja kandidēt uz prezidenta amatu.
- gada sākumā partija "Nacionālā apvienība" un tās līdere Marīna Lēpena atkal nonāks apsūdzēto soli lietā par valsts līdzekļu izsaimniekošanu un fiktīvu deputātu asistentu pieņemšanu Eiropas Parlamentā. 2025. gada 31. martā Parīzes korekcijas tiesa notiesāja viņu uz četriem gadiem brīvības atņemšanas, no kuriem divi ir reāli, 100 000 eiro naudas sodu un, galvenais, piecu gadu aizliegumu ieņemt vēlētas amatpersonas amatus ar tūlītēju sprieduma stāšanos spēkā.
Tieslietas atzina par vainīgiem arī 24 citus bijušos eiropas parlamenta deputātus, viņu asistentus, auditoru un pašu ekstrēmi labējo partiju kā juridisku personu par noziedzīgas "sistēmas" organizēšanu 2004.–2016. gadā. Šī shēma ļāva apmaksāt partijas darbiniekus no Eiropas Parlamenta budžeta, radot ekonomiskus zaudējumus, kas novērtēti 3,2 miljonu eiro apmērā.
Apelāciju iesniedza tikai divpadsmit notiesātie, kā arī pati partija — tostarp Perpinjanas mērs Luī Alio, deputāts Žiljens Oduls, eiropas parlamenta deputāts Nikolā Bajs, kā arī divi partijas vēsturiskie līderi — Valerans de Sentžusts un Bruno Golnišs. Otrais process jānotiek piecu nedēļu garumā.
Neskatoties uz milzīgo lietu apjomu, kas gaida izskatīšanu Parīzes apelācijas tiesā, šajā lietā tika pieņemts lēmums paātrināt procedūru (sēdes notiks no 13. janvāra līdz 12. februārim), lai pieņemtu lēmumu 2026. gada vasarā.
Sēdē par datu noteikšanu Marīnas Lēpenas advokāts, meistars Rudolfs Boselju, uzstājās apsūdzēto vārdā ar lūgumu rīkot sēdes pēc pašvaldību vēlēšanām, kas plānotas 2026. gada 15. un 22. martā, lai "tiesas un politiskie kalendāri netraucētu viens otram". Tomēr prokuratūra uzstāja, lai process sāktos jau 2026. gada sākumā, pirms vietējām vēlēšanām, ar mērķi "maksimāli attālināt sprieduma paziņošanu un tiesas debates no galvenā politiskā notikuma" — prezidenta vēlēšanām 2027. gada pavasarī.
Apelācijas tiesas lēmums jāpieņem aptuveni četros mēnešos pēc procesa beigām, tātad līdz vasaras sākumam, saskaņā ar prokuratūras izteikto sākotnējo grafiku.
Spriedums, kas paredz tūlītēju piecu gadu aizliegumu Marīnai Lēpenai piedalīties vēlēšanās, izraisīja spēcīgu politisku reakciju gan viņas partijā, gan pretinieku vidū. Francijas premjerministrs Fransuā Bairu publiski izteica savu "apjukumu" saistībā ar spriedumu. Turklāt tas atvēra ceļu jaunajam Marīnas Lēpenas mantiniekam — Žordanam Bardelam — kurš nav pret to, lai pārstāvētu partiju prezidenta vēlēšanās 2027. gadā.
Atstāt komentāru