Ar vasaras iestāšanos atkal uzliesmo diskusijas par saules aizsargkrēmiem. Vieni uzskata SPF par obligātu ādas kopšanas sastāvdaļu, citi ir pārliecināti, ka ķīmiskie filtri ir kaitīgāki par pašu sauli. Onkoloģe Jūlija Ševčenko skaidro, kāpēc mūsdienu zinātniskie dati liecina par pretējo un kas patiesībā apdraud saules apdegumi.
Kāpēc saule var būt bīstama
Ultravioletais starojums bojā ādas šūnu DNS līmenī, un dažādi starojuma veidi iedarbojas atšķirīgi.
UVB stari izraisa tiešus DNS bojājumus ādas šūnās, veicinot mutācijas.
UVA stari stimulē brīvo radikāļu veidošanos un oksidatīvo stresu, izraisa hronisku iekaisumu un vājina vietējo imūno aizsardzību.
Normālos apstākļos organisms spēj iznīcināt bojātās šūnas, taču ultravioletā starojuma ietekmē šis mehānisms var tikt traucēts. Rezultātā šūnas sāk nekontrolēti dalīties, palielinot ādas onkoloģisko slimību risku.
“Ultravioletā starojuma ietekmē notiek mutācijas gēnos, kas atbild par šūnu augšanas kontroli. Tāpēc ilgstoša uzturēšanās saulē bez aizsardzības tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem ādas vēža riska faktoriem,” skaidroja onkoloģe Jūlija Ševčenko.
Pēc speciālistes teiktā, ilgstoša saules iedarbības uzkrāšanās biežāk saistīta ar bazālo un plakanšūnu ādas vēža attīstību. Savukārt melanomai — visagresīvākajai ādas vēža formai — īpaši bīstami ir spēcīgi saules apdegumi.
Vai tiesa, ka saules aizsargkrēmi izraisa vēzi?
Mīts, ka SPF līdzekļi paši var izraisīt onkoloģiskas slimības, periodiski parādās sociālajos tīklos un forumos. Tomēr mūsdienu zinātniskie dati to neapstiprina.
Pēc ārstes norādītā, regulāra saules aizsargkrēma lietošana samazina melanomas attīstības risku aptuveni par 50 %, bet plakanšūnu ādas vēža risku — par 40 %.
“Ādas vēzis attīstās pārmērīgas ultravioletās iedarbības dēļ, nevis saules aizsargkrēma lietošanas dēļ. SPF ieguvums vairākas reizes pārsniedz jebkādus hipotētiskus riskus,” uzsvēra speciāliste.
Kuras sastāvdaļas raisa zinātnieku diskusijas?
Daži ķīmiskie UV filtri joprojām tiek aktīvi pētīti:
-
oksibenzons (benzofenons-3)
-
oktokrilēns
-
homosalāts
Pētījumi liecina, ka šīs vielas var nonākt asinsritē un potenciāli ietekmēt hormonālo sistēmu. Tomēr līdz šim neviens no vadošajiem starptautiskajiem regulatoriem nav atzinis tās par bīstamām cilvēkam parastajā saules aizsarglīdzekļu lietošanā.
Tiem, kuri izvēlas īpaši piesardzīgu pieeju, speciālisti iesaka līdzekļus ar fiziskajiem filtriem:
-
cinka oksīdu
-
titāna dioksīdu
Tie paliek uz ādas virsmas un tiek uzskatīti par vieniem no drošākajiem ultravioletās aizsardzības komponentiem.
Vai bīstams ir tikai viens smags apdegums?
Pastāv uzskats, ka sekas rodas tikai pēc daudzu gadu uzturēšanās saulē. Tomēr ārsti brīdina: pat viens smags saules apdegums var būtiski palielināt melanomas risku nākotnē.
Pētījumu dati rāda, ka cilvēkiem, kuri vismaz vienu reizi dzīvē piedzīvojuši spēcīgu saules apdegumu ar izteiktu apsārtumu vai pūslīšu veidošanos, melanomas risks var dubultoties.
Ja šādi apdegumi atkārtojas, risks vēl vairāk pieaug.
Krēms nav vienīgā aizsardzība
Speciālisti atgādina, ka saules aizsargkrēms ir tikai daļa no kompleksas aizsardzības pret ultravioleto starojumu.
Lai samazinātu risku, ieteicams:
-
lietot SPF ikdienā
-
valkāt galvassegas
-
izvēlēties vieglu, nosedzošu apģērbu
-
uzturēties ēnā maksimālās saules aktivitātes stundās
-
izvairīties no apdegumiem un ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros
Mūsdienu zinātniskie dati neapstiprina, ka saules aizsargkrēmi būtu bīstamāki par pašu sauli. Gluži pretēji — regulāra SPF lietošana būtiski samazina ādas vēža risku. Vislielākās briesmas rada tieši saules apdegumi un nekontrolēta ultravioletā starojuma iedarbība, tāpēc aizsardzībai pret sauli jābūt ikdienas veselības aprūpes sastāvdaļai.
